Plāno piebrauktuvi Ziemeļu tiltam

2007. gada 31. oktobris 16:54

672

Lai veiktu nepieciešamos sagatavošanās darbus pilsētas apvedceļa izbūvei, Jelgavas Dome sāks sarunas ar vairākiem privātīpašniekiem par plānotos darbu traucējošo nekustamo īpašumu nojaukšanu. Atsavināmo ēku vietā īpašniekiem tikšot piedāvāti dzīvokļi vai arī meklēti citi kompensācijas varianti.

Jau kopš 1976.gada Jelgavā tiek plānots izbūvēt apvedceļu un tiltu pār Lielupi, kas atslogotu pilsētas centru no satiksmes, taču valdības nepietiekamās ieinteresētības dēļ līdz šim projektu nav izdevies īstenot. Pilsētas Dome nolēmusi veikt visus nepieciešamos priekšdarbus iespējamā Ziemeļu tilta piebrauktuvju izbūvei. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks ir pārliecināts, ka tas varētu būt papildus arguments, cenšoties panākt valsts atbalstu apvedceļa būvēšanai.Izbūvējot Atmodas ielas turpinājumu no Dobeles šosejas Lielupes virzienā, jāpanāk vienošanās ar piecām privātpersonām, kuru īpašumi atrodas ceļā jaunajai ielai. Kā Domes sēdē skaidroja V.Ļevčenoks, jānojauc būs ēka Dobeles šosejā 44 (tajā nesen iebrauca kravas auto), Vēja ceļā 1 un Meiju ceļā 53, kā arī jāatpērk zeme Meiju ceļā 55 un Uzvaras ielā 69.«Mēs īpašniekiem pretī piedāvāsim dzīvokļus vai līdzvērtīgus zemes gabalus. Vienīgie sarežģījumi varētu rasties ar ēku Meiju ceļa 53, ko īpašnieki būvi nesen atjaunojuši,» domā V. Ļevčenoks.Ja piekļuvei Ziemeļu tiltam no Lielupes kreisā krasta būtisku traucēkļu nav, tad, būvējot Loka maģistrāles turpinājumu līdz upei, varētu rasties problēmas vides aizsardzības jomā, proti - šajā vietā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Tieši Lielupes palieņu pļavas, kas atrodas blakus plānotajam Ziemeļu tiltam un ir iekļautas Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000», varētu sarežģīt apvedceļa izbūvi.«Šīs teritorijas redzu kā lielu dabas vērtību, tajās ieguldīti līdzekļi, veiktas citas darbības, piemēram, ievesti savvaļas zirgi, un tas tika darīts labākas nākotnes vārdā, bet var iznākt, ka tas nav bijis vajadzīgs,» savu viedokli pauž Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andris Klepers.Viņš atzīst, ka šajā jautājumā saskaras divas sabiedrības prioritātes - dabas aizsardzība un pilsētas attīstība, un prognozēt, kura no tām izrādīsies svarīgāka, ir grūti.«Dabas aizsardzības plāns šīm teritorijām paredz, ka jāveic plānotā objekta ietekmes uz vidi novērtējums. Traucējošie aspekti dabai noteikti būs, jautājums tikai, cik būtiski,» tā Dabas fonda pārstāvis.Tieši plānotā tilta izbūves dēļ šobrīd «iestrēgusi» ideja par putnu novērošanas torņa izbūvi Palieņu pļavās, jo tas atrastos netālu no Ziemeļu tilta un, iespējams, tā būves dēļ varētu pat tikt nojaukts.«Pašlaik varētu atrast līdzekļus torņa būvniecībai, taču nav jēgas to darīt, ja tas saglabātos tikai dažus gadus,» piebilst A.Klepers.Jāpiebilst, ka ir izstrādāts Lielupes palieņu pļavu aizsardzības plāns, kurā ņemts vērā arī ieplānotais jaunais tilts, aiz kura atrastos stingrā lieguma zona. Apmeklētājiem pieejamajā zonā būs iekārtoti celiņi un autostāvvieta, kā arī nodrošināts atbilstošs tūrisma serviss.

ZZ.lv ARHĪVS

Plāno piebrauktuvi Ziemeļu tiltam

Kategorijas