ZZ.lv ARHĪVS

Kā atbalsts viens otram un citiem

Gaitis Grūtups

2007. gada 2. novembris 17:02

676
Kā atbalsts viens otram un citiem

Lai tiktu uz kino ar savu mīļoto meiteni, ne reizi vien Jānim vajadzēja aplaistīt dārzu vai izravēt kādu dobi. Natālijas vecākiem bija stingra kārtība - vispirms darbs un pēc tam atpūta. Ja pirms randiņa kaut kas no pienākumiem bija palicis nepaveikts, tad, lūdzu, - palīgs ir atnācis, stāv pie dārza vārtiņiem. Kopš tā laika pagājis vairāk nekā piecdesmit gadu. Natālija un Jānis vēl aizvien ir kopā.

«Vai tad jaunībā, pirmo reizi uzlūkojot kādu meiteni, tu gudro par zelta kāzām? Ko tur uzreiz var pateikt! Daba pati pamazām cilvēkus saved kopā,» stāstot par pirmajiem iespaidiem, satiekot savu mūža mīlestību, saka Jānis.Viņi abi ir dzimuši rīdzinieki, nākuši pasaulē vēl pirmajā Latvijas brīvvalstī 1938.gadā. Jau bērnībā dabūjuši izjust karu, tad pēckara trūkumu, okupācijas apspiestību. Četrpadsmit gadu vecumā Natālija sāka strādāt VEF, uz turieni atnāca arī sešpadsmitgadīgais Jānis. Natālija prata novērtēt sirsnīgo un izpalīdzīgo puisi, kurš pievērsa viņai uzmanību. Tā viņa ar prātu vien esot sapratusi, ka tas nu ir īstais. Te vēl jāņem vērā tāds pluss, ka gan Jānis, gan Nata (kā draugi un kolēģi sauc Natāliju) ir Latvijas poļi. Padomju Savienībā nacionālais tika šķaidīts, tam it kā nepievērsa vērību. Taču, gudri un sirsnīgi dzīvē raugoties, nevar nemanīt to, kas cilvēkus vieno ar tūkstoš neredzamām saitēm. Abu jauniešu kopīgais lēmums par drīzu precēšanos gan daudziem varēja likties ne visai prātīgs. Proti, 1957.gada rudenī Jānim bija jāiet obligātajā karadienestā. Tātad priekšā trīs gadu prombūtne. Cik daudz jauku, sirsnīgu, strādīgu puišu Rīgā iespējams satikt tādā laika sprīdī! Un arī puišiem par meitenēm domas var simts reižu mainīties. Bet nē - viņi viens otram ir īstie, un viss. Jānis uzdienējās līdz seržantam. Savas militārās dotības - noteiktību, vērību pret līdzcilvēkiem - vīrs vēlāk lika lietā Latvijas Republikas Zemessardzē. «Krievos» taisīt militāro karjeru viņš, protams, nevēlējās. Savukārt Nata negribēja palikt «fabrikas meitenes» statusā. Vīra prombūtnes laikā viņa enerģiski turpināja izglītību. Pabeidza vakarskolu un iestājās universitātes sagatavošanas kursos. Vēlāk Nata, studējot vakara nodaļā, kļuva par diplomētu juristi. Rūpnīcā neatgriezās arī Jānis. Viņš sāka strādāt par dziļurbumu meistaru hidroģeoloģijas ekspedīcijā. Komandējumi pa visu Latviju. Tētis mājās tikai brīvdienās.Plašāk par Natālijas un Jāņa Jankovsku dzīves gājumu lasiet sestdienas, 3.novembra, «Zemgales Ziņās».