Ar piesitienu galdam pēc lekcijas

2007. gada 15. novembris 15:05

1587

«Gribēju zināt pēc iespējas vairāk!» saka Dace Čodare, atcerēdamās izjūtas, pabeidzot Preiļu Valsts ģimnāziju. Varētu studēt valodas, kas labi padodas. Varbūt bioloģiju?

Trauksmainās augstskolu reflektantu vasaras nobeigumā meitene nokļuva Jelgavā, kurā iemīlējās no pirmā skata un kur Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Lauku inženieru fakultātē sāka apgūt vides un ūdenssaimniecības specialitāti. Šogad, saņemot ES «Erasmus Socratis» programmas atbalstu, Dace piecus mēnešus studēja Braunšveigas Tehniskajā universitātē Vācijā.«Zaļā, nepārblīvētā Jelgava kā studentu pilsēta vinnē, salīdzinot ar Rīgu,» uzskata D.Čodare.Toreiz, 2004.gada vasarā, viņa izlēma palikt šeit un studēt vides zinātni. Varbūt zemapziņā nozīmīgu «jā» vārdu teica tas, ka Daces vecāki Helēna un Voldemārs ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi, Jelgava ir jaunības pilsēta arī vairākiem citiem ļoti cienījamiem radiem. Ģimenē ar četriem vecākiem brāļiem augusī pastarīte Dace ir apņēmīga sava ceļa meklētāja. Viņa kļuva par vienu no labākajām studentēm, saņēma stipendiju, kas nu jau vairākus gadus tiek piešķirta tikai elitei, - katram desmitajam studentam. Ar septiņdesmit latiem mēnesī iztikšanai gan nepietiek, arī pasauli ar tādu rocību neapskatīsi, bet gribas tik daudz ko redzēt un piedzīvot.Tā Dace pieteicās «Erasmus Socratis» studentu apmaiņas programmā, kas piedāvāja mācīties Vācijā, Braunšveigas Tehniskajā universitātē. Kopā ar viņu tās atbalstu saņēma arī ceturtā kursa students Mārtiņš Novicāns no Lauku inženieru fakultātes būvniekiem un vēl daži Rīgas augstskolu kolēģi. Tā šopavasar Dace pirmo reizi nokļuva aiz Baltijas valstu robežām - Vācijā. Pienākot pie Braunšveigas Tehniskās universitātes ēkas, meiteni pārsteidza pa aprīlī svaigi sadīgušo zālienu aizskrējušais trušu bars. Tie tāpat kā ziņkārīgie strazdi, dūdojošās ūbeles, eži, vāveres un ūdri arī ir pilntiesīgi pilsētas iemītnieki. Viens divdesmitpiecgadīgs bruņurupucis vārdā Edijs dzīvoja arī meiteņu kopmītņu iekšpagalmā. Nepilnas stundas autobusa brauciena attālumā no pilsētas atradās pastaigām piemērotais mežainais un kalnainais Harcu nacionālais parks. No aizdambētajām kalnu upēm izveidotas mākslīgas ūdenskrātuves, no kurām....Raksta turpinājumu lasiet piektdienas, 16.novembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Ar piesitienu galdam pēc lekcijas

Kategorijas