ZZ.lv ARHĪVS

Par māsiņu Dzintru svētkos un ikdienā

Uldis Veilands

2007. gada 16. novembris 16:28

1129
Par māsiņu Dzintru svētkos un ikdienā

Valsts svētku priekšvakarā «Ziņām» bija izdevība tikties ar jauku, gudru un simpātisku jelgavnieci, kurai tieši 18.novembrī aprit 50.jubileja. Ikdienas darba dzīvi Rīgas Narkoloģijas un psihiatrijas centra vecākā medicīnas māsa Dzintra Bergmane aizvada galvaspilsētā, tomēr sirdī un dvēselē ir mūsu pilsētas patriote, kas jau no skolas laikiem izpaudies arī viņas dalībā dažādos Jelgavas deju kolektīvos.

Palīdzēt neaizsargātajiemUzreiz pēc vidusskolas beigšanas Dzintra iestājās Rīgas 3.medicīnas skolā un pēc diviem gadiem kļuva par medmāsu. Mediķa profesijas izvēle, protams, nav nejauša - ja pa īstam, tad tā var būt tikai aicinājums. Tomēr kāpēc par māsiņu, nevis uz institūtu mācīties uzreiz par dakteri? Arī tas noticis visnotaļ apzināti - Dzintra vēlējusies būt tieši māsiņa (vismaz sākumā) un atzīst arī, ka no studijām institūtā nedaudz baidījusies - šķitis, ka tās varētu nebūt pa spēkam. Pazīstot Dzintru kā vienu no saprātīgākajām un mācībās centīgākajām kādreizējām klases biedrenēm, otro argumentu gan šo rindu autors uzskata par pilnīgi nepamatotu. Izrādās, ka arī tieši 3.medicīnas skola starp daudzajām nav izraudzīta nejauši. «Toreiz bija specializācija - piemēram, Jāņa Asara ielā un vēl citur apmācīja terapijas un ķirurģijas medmāsas, bet mūsu skolā, kas atradās Vienības gatvē pie Bērnu klīniskās Universitātes slimnīcas, gatavoja bērnu medicīnas māsas, tāpēc notēmēju tieši uz turieni, » stāsta bērnu māsiņa Dzintra.«Man šķita, ka ar bērniem varētu būt vislabākā saprašanās. Bērni ir visneaizsargātākie, tiem var nodarīt pāri, tāpēc vajag kādu, kas var viņiem palīdzēt. Domāju - kaut arī mani pacienti vēl būs pavisam mazi un varbūt nevarēšu ar viņiem parunāties, tomēr saprasties varēšu, » savu toreizējo izvēli pamato D.Bergmane.Laiks izdara korekcijasPēc divu gadu mācībām jaunās māsiņas pirmā darba vieta bija tepat Jelgavā, Bērnu infekcijas slimību nodaļā, kur nostrādāti, pēc Dzintras vārdiem, «kādi divdesmit gadi». Un tiešām, iepriekšējā pārliecība attaisnojās - izdevās gan saprasties ar bērniem, gan palīdzēt. Tomēr laiki mainās, un aiziešanas iemesls no darba dzimtajā pilsētā bija gaužām prozaisks - 1999. gadā nodaļa līdz ar visu infekcijas slimību bloku pilsētas slimnīcas reorganizācijas rezultātā tika likvidēta. (Atceroties, ka nav vairs arī 3. medicīnas skolas, kur Dzintra savulaik mācījās, kopīgi nopriecājamies, ka vismaz Jelgavas 2. vidusskola vēl nav likvidēta, bet tikai pārtapusi Valsts ģimnāzijā.)

«Trīs četras epizodes»Tagad medicīnas māsa D.Bergmane strādā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kas faktiski tika izveidots līdz ar mūsu raksta varones darba maiņu. Tur viņa ir 8.nodaļas vecākā māsa. Diezgan krass pavērsiens - no infekcijas slimībām uz psihiatriju. Patiesība izrādās vēl «graujošāka» - sarunas gaitā noskaidrojas, ka Dzintras pacienti vairs nav bērni, bet gan personas, kas paguvušas izdarīt sabiedrībai bīstamus nodarījumus.Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 17.novembra, «Zemgales Ziņās».