Pie pogas piešūtajam mētelim – 20

2007. gada 22. novembris 13:55

1004

Šo sestdien Platones pamatskolā pulcēsies īpaša ļaužu grupa. Lielākā daļa nebūs vecāki par 35 gadiem. Neatkarīgās Latvijas paaudze, kura dzīvi griež «uz pilnu klapi», bet nu sanāks, lai atskatītos uz 20 gadiem, kopš durvis vērusi vecās skolas piebūve, kas ir lielāka par pašu skolu.

«Kad saku, ka skolai jubileja, man atbild: «Šķiet, vēl nesen tai logus mazgāju, vai tiešām 20 gadi pagājuši?»,» teic mācību iestādes direktore Eva Fišere, aicinot uz pasākumu visus, kam būtu ko atcerēties.Laiks tiešām aiztraucies vēja spārniem. Skolas pamati likti padomju iekārtas šķietami stabilajos laikos, bet atklāta, kad gaisā virmoja «perestroikas» idejas - 1987.gadā. Tālāk sekoja lielās pārmaiņas, kas līdz sīkumam skāra arī visu izglītības sistēmu - vecā graušana un jaunā celšana. Taustoties.Daudziem tā laika skolas bērniem būs atmiņā iespiedušies spilgtie brīži, ka vairs nespiež vilkt garlaicīgos formas tērpus un nav jāuztraucas, kur nobāzts nošņurkušais kaklauts. Četrpadsmitgadīgajiem vairs «neborē» par komjaunatnes svarīgo lomu turpmākās nākotnes veidošanā, un pēkšņi no septītās klases var ielēkt devītajā. Tavu laimi - vairs nav jāmācās sestdienās, kad saulainajā klasē pēc fizkultūras, klausoties angļu valodu, vienkārši nāk miegs, un mācību stundas kļuvušas par piecām minūtēm īsākas. 9.maiju vēl kaut kur svin, bet daudzviet nē, tomēr brīvdienu gribas, un visa skola «nobasto». Vismaz Platonē tā bija!Skolu dabūja teju «pa blatu»Doma par jaunas mācību iestādes ēkas nepieciešamību Platonē ir ilggadēja direktora Artūra Herca izlolota. Vecplatones skoliņa bija kļuvusi tik daudz par šauru, ka skolas kolektīvs pārmērīja katru kaktiņu bēniņos, cerot atrast vairāk vietas. Kad sporta zālē iegruva griesti, kļuva skaidrs, ka atkāpšanās ceļa nav.«Tajos laikos viss nebija tik vienkārši. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecība «Jelgava» atradās Vissavienības Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā. Akadēmijas «bosiem» bija savi blati. Pats Hercs brauca uz Maskavu pie lielajiem partijas vīriem runāt. Citādi skolas šeit nebūtu,» pārliecināta direktore. Arī celtniecības sākumā bija īpašs rituāls - katrs skolēns iemūrēja savu ķieģeli un, protams, neiztika bez kapsulas ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.Skolas plānojuma tapšanā aktīvi piedalījās arī pedagogi, un viņu idejas tika uzklausītas - piemēram, par skolotāja kabineta izvietošanu blakus klasei.

Zaudētais siltums«Mūsu pamatkapitāls un «seja» ir skolotāji, kas šeit nostrādājuši ilgus gadus. Bijušajai absolventei Veltai Vaivodei ir vairāk nekā 40 gadu darba stāžs, tāpat daudz gadu skolā pavadījuši Imants Roziņš, Lidija Kučina, Velga Roziņa, arī Dita Grogorcēviča. Viņi var salīdzināt, kā bija tad un kā ir tagad,» teic E.Fišere.Šo pedagogu liecībās izceļas līdzīga doma - lai arī šauri, saspiesti un nemoderni, Vecplatonītē valdījusi lielāka sirsnība.«Cits ar citu vairāk tikāmies un parunājāmies. Tagad ir atšķirīga vide, laikmets un gadsimts, kas nāk ar savām prasībām izglītības sistēmā un dzīvē,» saka V.Roziņa.Jaunā skolas ēka nesa izmaiņas arī mācību iestādes vadībā. Tās grožus pārņēma Agris Eliņš, ieviešot jauninājums darba stilā, ko lielā mērā diktēja izglītības sistēmā notiekošais.«Līdz ar Eliņu atnāca lielāka demokrātija....»

Raksta turpinājumu lasiet piektdienas, 23.novembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Pie pogas piešūtajam mētelim – 20

Kategorijas