Balets, mūzika un govs kuņģis

2007. gada 8. decembris 07:46

1726

Šoruden par nopelniem Latvijas Republikas labā Atzinības krustu saņēma LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta direktore, profesore un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, habilitētā bioloģijas zinātņu doktore Edīte Birģele.

Augstais valsts novērtējums profesorei nav vienīgais. Tāpat kā daudz pienākumu vēlētos amatos valsts un sabiedriskajās struktūrās. Nav arī pārvērtējams viņas ieguldījums jauno veterinārārstu skološanā.Lai arī enerģiskā kundze savu gadu skaitu neslēpj, šoreiz to noklusēsim, vien varam pačukstēt, ka gadu nodzīvots vismaz par desmit vairāk, nekā no skata varētu domāt. Vēlāk, sarunas gaitā, top skaidrs, ka citādi nemaz nevarētu būt, jo Edītes kundzes spars un prieks par dzīvi ir tas, kas arī šodien viņai ļauj dzīvot ar baudu.«Var teikt, ka es uzaugu kopā ar baletu, jo mans tētis Leons Tiknuss līdz Otrajam pasaules karam bija Latvijas Nacionālās operas baletdejotājs. Kopā ar māsu, kas ir vienpadsmit mēnešu par mani vecāka, stāvējām aizkulisēs un vērojām visu, kas notiek uz skatuves,» atceras E.Birģele.Viņas redzējušas prožektoru izgaismotus laimīgus smaidus un ziedu kalnus, kas pasniegti māksliniekiem. Dzirdējušas sajūsmināto skatītāju ovācijas un viņu dievināto mākslinieku sviedriem noplūdušās sejas un nogurumu ģērbtuvēs.Profesore stāsta par kara gadiem, kas pavadīti Rīgā, mājā Kandavas ielā pretī Botāniskajam dārzam. Īpaši spilgtas ir atmiņas par trauksmes sirēnām, kas vēstīja par lidmašīnu uzlidojumiem vai artilērijas apšaudēm. Un māti, kas, savam augumam piespiedusi mazās meitenes, steidzās uz netālo patvertni. Īpaši spilgti atmiņā palikusi izsalkuma sajūta, jo līdzi karam nāca arī pārtikas trūkums. Tētis kā mākslinieks gan saņēmis palielinātu uzturdevu, tomēr arī ar to bijis par maz četru cilvēku ģimenei.Vēl nebija beidzies karš, kad tēvu nosūtīja strādāt uz jaunizveidoto Liepājas teātri. Tur Edīte pabeidza septiņgadīgo pamatskolu. Tad atkal pārvākšanās atpakaļ uz Rīgu līdzi tēvam, kurš kļuva par operas baletmeistaru. Varētu šķist, ka Edītes tālākais ceļš jau zināms - pievērsties mākslai, jo tika apgūta arī klavierspēle. Tomēr nākotnes izvēle bija saistīta ar medicīnu, konkrēti - veterināriju.«Vecāki ir stāstījuši, ka no mazotnes mani saistījušas visas dzīvās radības. Stiepu tās mājās un pētīju. Ilgi svārstījos profesijas izvēlē starp cilvēku un dzīvnieku medicīnu, jo patika abas. Kamēr citi bērni ar aizrautību lasīja pasakas, mana mīļākā lasāmviela bija «Lielais mājas ārsts»,» pasmaida Edītes kundze.Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 8.decembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Balets, mūzika un govs kuņģis

Kategorijas