Pagastos – miers un ilgas pēc sniega

2007. gada 26. decembris 16:41

1160

Neganti asais vējš nedēļas vidū ir teju vienīgais miera kliedētājs mūsu rajona laukos, kur nelielais sals lēni sacietina zemes virskārtu ziemāju sējumos, upju vilnīši spītīgi turas pretī arvien augošajam ledus slānim un pagalmos sniega vietā koku lapas ar vēju spēlē sunīšus.

Otrajos Ziemassvētkos laukos valda miers, no skursteņiem vērpjas dūmu mutuļi, kas teju vienīgie liecina, ka ļaudis klusi bauda šo gada nogales laiku. Lauciniekus var sastapt vien ceļā uz vai no veikala, kāds kapsētā apciemo tuviniekus, bet drosmīgākie pat mēģina pievilināt pa zivij.Lai klaušinātu, kā pavadīts gads un Ziemassvētki un ar kādām domām un plāniem sagaida nākamo, «Ziņas» trešdien viesojās Sidrabenes, Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Vilces, Lielplatones, Platones un Svētes pagastos. Ciematu centros aina it visur atklājās diezgan līdzīga - sievietes pastaigājās kopā ar atvasēm, bet kungi lielākoties vai nu steidza uz vai arī no veikaliem. Viņu nesamajos goda vieta bija ierādīta dažāda tilpuma alus pudelēm. Priekšpusdienā laukos zaļā pūķa nogurdinātus ļaudis gan nemanīja. Pēc rosīga darba cēliena rajona cilvēku vārdos skan gandarījums par paveikto un apņemšanās vēl labāku veidot nākamo gadu.Sidrabenes pagasta Garozā aiz veikala letes sastopam pārdevēju Gunitu. Lai arī nedēļas sākumā, pateicoties maiņas darbam, iegadījušās brīvas dienas, svētkus garozniece aizvadīja mierīgi un klusi. Drēgnajā laikā kāds vīrusiņš nedaudz uzklupis, tādēļ aizvadītie ziemas saulgrieži izdevušies par kārtīgiem mājas svētkiem.Kā vienmēr, galdā likti dažādi ēdieni, saudzējot mežu, istabā rotāta mākslīgā materiāla eglīte, bet sirsnīgums rasts kopā ar vīru Aivaru, meitām Signi un Diānu un dēlu Raivi.Uz jautājumu par aizejošā gada veiksmēm un nākamā plāniem, Gunita izceļ dzīvokļa remontu. Šogad iesākts, tas Žurkas gadā jāīsteno līdz kārtīgam noslēgumam. Veiksme būs viņas sabiedrotā arī nākamās nedēļas sākumā, kad atkal iegadījušās brīvdienas, tāpēc Vecgada vakarā izdosies no sirds atpūsties.Lai arī teju gadumijā tas kādam šķistu mazliet amizanti, tomēr netālu no tilta pār Lielupi pie Staļģenes makšķernieku Otrajos Ziemassvētkos netrūkst. Leonīds pēc ģimenes lokā klusi nosvinētā Ziemassvētku vakara kopā ar Viktoru nolēmuši vēl šogad izmēģināt veiksmi zivju pievilināšanā. Ar vārītajām grūbām vairāku stundu garumā izdevies apmānīt vien pāris raudiņu, lai gan vēl sestdien neilgā laikā spainis bijis gandrīz pilns. Lielupes šaurajā attekā nereti izdodas pieveikt gan paprāvus asarus, gan brekšus un pat līdakas.«Kad Lielupē palielinās ūdens līmenis, zivis no turienes sanāk te, tad ņem uz nebēdu!» atklāj Viktors. Taču trešdienas negantais vējš un sala pastiprināšanās zivis padarījis kūtrākas, un makšķeres pludiņš biežāk padodas nevis spurastu centieniem tikt pie ēsmas, bet gan nelielajiem atvariņiem.Vīriem nesalstot - kārtīgs apģērbs un siltie zābaki garantē omulību arī bargākās ziemās. Tiklīdz uzsals, makšķernieki gatavi garos kātus iemainīt pret mazmakšķerītēm. Tad sāksies asarīšu laiks. ««Zemgales Ziņas» gan vairs neabonējam, taču te, Sesavā, tas ir gandrīz vienīgais informācijas avots par rajona norisēm. Tādēļ ceturtdienās noteikti steidzu laikrakstu nopirkt, reizē tiekot arī pie televīzijas programmas,» stāsta Raivis Viļums no Bērvircavas.Trešdienas pusdienlaikā, lai arī laukā ne visai mīlīgs laiks, viņš ar ķerru pie rokas devies nopirkt balonu gāzes. Vai svētkos tik daudz gatavots, ka pat pavardam uguns aptrūkusies?«Nē, vēl ne, bet iet uz beigām, trīs riņķi knapi kvēlo,» stāsta Raivis. Aizvadītās dienas pagājušas kopā ar mammu, arī māsas bērni atnākuši ciemos.Šis viņam bijis veiksmīgs gads - visu laiku bijis darbs, vasarā rosījies pa kalti, uz rudens pusi paņemts kādā celtnieku brigādē. «Ja jau darbs ir, tad arī nauda ir un pasaule griežas riņķī!»Jauno gadu Raivis domā sagaidīt ballējoties. Pagasta centrā ik gada nogali esot kāda svinēšana, izņēmumam nevajadzētu būt arī šoreiz. Ja lustēšanās būs, netrūkšot arī svinētāju. Būtu sniegs, tad šis laiks pavisam jauki aizritētu, atklāj Ludmila no Sesavas pagasta Anduļu mājām. Ziemassvētki aizritējuši kā parasti, tikai šoreiz mājās valdījis vēl lielāks miers. Ziemas vidus turpmāk viņai būs klusas piemiņas laiks, jo pirms gada janvārī aizsaulē aizvadīts vīrs Nikolajs. Ludmilu sastopam kapsētā, kur Otrajos Ziemassvētkos kopiņas rotā koši plastikāta ziedi, bet iedegtās svecītes jau pēc mirkļa padodas pēkšņajām brāzmām.«Nāk, nāk cilvēki uz kapiem, redziet, cik smuki! Tepat baznīca, vakar bija dievkalpojums,» sieviete teic, ka ticīgo nav trūcis. Jauno gadu Ludmila sagaidīšot mājās.«Jācer uz labo! Dzīve taču arvien uzlabojas,» viņas sejā pamanāms kautrīgs smaids. Kā parasti, ciemos atbrauks mazbērni un bērni. Dēls dzīvo Jelgavā, savukārt meitai mājas Bauskā, bet darbs kādā Rīgas laimētavā. Ludmila lepojas ar četriem mazbērniem, bet neviltotu prieku viņa pauž par mazmeitiņu Sabīni, kas pašlaik zināšanas papildina Londonā.«Meitai 25.decembrī ir dzimšanas diena, tādēļ dodamies ciemos pie viņas uz Jelgavu,» priecājas Jekaterina Lukaševicas kundze no Svētes.Jau 36 gadus laiks pirms gadu mijas saistās ar meitas Tatjanas ierašanos pasaulē, tādēļ īpašākas Ziemassvētku svinības parasti neplāno.Lielas pārmaiņas šogad nav izdevies piedzīvot, arī inflācija īpaši neskar, jo ikdienā nepieciešamos līdzekļus iztikai Jekaterina saņem no bērniem. Viņas rūpes ir mazbērni - mazā Kintija stipri ieķērusies vecmāmiņas rokā un pieturā «Lielsvētes iela» mazās meitenes ačteles priecīgi šaudās, uzmanot, vai netuvojas autobuss. Izaudzinājusi trīs bērnus, nu Katja ir auklīte mazbērniem. Nākamā gada galvenais notikums viņas dzīvē būs pensijas vecuma sasniegšana, tad viņas darba mūžu būs novērtējuši ne vien bērni, bet arī valsts.

ZZ.lv ARHĪVS

Pagastos – miers un ilgas pēc sniega

Kategorijas