Plaisā starp divām pasaulēm

2007. gada 27. decembris 12:33

852

Jelgavas rajona Bērnu un ģimeņu atbalsta centrā mājo 43 dzīves pabērni. Lai viņus satiktu, jābrauc uz Eleju, kur jau 15 gadus patvērumu raduši dzīves nesaudzēti, aizdomu, baiļu, neuzticības pilni, spuraini, bet arī pēc mīļuma un sirds siltuma alkstoši bērni, pusaudži un jaunieši, kuriem lielajā pasaulē jāatrod sava vieta.

Sociālā pedagoģe Janīna Bobriševa un sociālā darbiniece Inese Kraukle Bērnu un ģimeņu atbalsta centrā, kas nesis arī Elejas bērnunama patversmes nosaukumu, pavadījušas teju visus tā pastāvēšanas gadus, tāpēc zina stāstu no iekšienes, kurā spoguļojas atziņas par mums visiem - sabiedrību, valsti un attieksmi.Bērnu kļuvis mazākSociālās aprūpes ķēdītē nokļūšana institūcijā ir pēdējais un galējais posms, kad nav izdevies bērnam nodrošināt aizbildņa vai audžuģimenes aprūpi. Jelgavas rajonā ģimenes zaudējuši 43 cilvēciņi vecumā no divarpus līdz 19 gadiem. I.Kraukle stāsta, bijuši laiki, kad namā mājvietu raduši 75 dzīves rūgto garoziņu baudījušie. Robežlīniju ievilka 1998.gads, kad vecāku rūpes zaudējušie bērni no pilnīgas valsts apgādības pārgāja pašvaldību paspārnē.«Tajā laikā daudzi pagasti savus bērnus izņēma, un aizvien mazāk sāka nākt iekšā jauni audzēkņi, tomēr bērnu stāvoklis valstī nav mainījies,» vērtē sociālā darbiniece, stāstot par lielo spēli, kurā tiek izlemti bērnu likteņi - vai izdosies atrisināt problēmas ģimenē, atrast aizbildņus vai audžuvecākus, vai tiks pilnībā atņemtas vecāku tiesības un iegūta brīvība adopcijai?Nav noslēpums, ka lielai daļai «kauliņi tiek mesti» nekurienē un viņiem pa dzīvi būs jāsitas vien pašu spēkiem, jo nevienam ārpusē pa īstam viņi nebūs vajadzīgi. Tāpēc centra bērni stiprina savu iekšējo savienību.«Viņi šeit jūtas kā mājās un aizgājuši turas kopā, satiekas, baidās būt vieni. Bērniem svarīgas brāļu māsu attiecības un saskarsme ar mums, kaut neesam viņu vecāki, jo tas rada drošības sajūtu. Īstenībā daudzus ģimenes baida, jo tā ir viņiem sveša lieta,» atzīst I.Kraukle.Gadās, kad atved atpakaļ«Daudziem mūsu bērniem ir tā saucamās atbalsta ģimenes, krustvecāki, kas ņem viņus pie sevis brīvdienās un svētkos. Ir arī aizbildņi, bet visu šo gadu laikā nav bijis nevienas vietējās adopcijas,» ar nožēlu secina centra darbinieces.Tomēr rajona bērni tikuši arī pie jauniem vecākiem, brāļiem, māsām un uzvārdiem, kuriem lielākoties ir amerikānisks skanējums...Plašāk par šo tēmu lasiet piektdienas, 28.decembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Plaisā starp divām pasaulēm

Kategorijas