Vairāk nekā 2500 bērnu lepnums

2007. gada 28. decembris 16:30

1909

«Esmu no tiem cilvēkiem, kam ir ļoti grūti mainīt darbu. Tāpēc tik ilgi šeit esmu,» saka Zinta Strika, kas pirmsskolas izglītības iestādi «Pasaciņa» vada kopš bērnudārza uzcelšanas.

Ienākot Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» dārzā Aspazijas ielā, decembra beigās tur nudien var sajusties kā pasakā. Tur sveicina no lupatām gatavoti rūķi, ēzelēns un siltuma bezbailīgi sniegavīri, bet dobēs klusi ziemo skujām apsegtas rozes. Bērnudārza ēkas jaunie logi saista uzmanību ar vienotā stilā gatavotiem dekoriem, bet iekštelpās sagaida skaisti ziedoši telpaugi, milzīgs akvārijs ar zivtiņām un rotāta svinību zāle. Ziemassvētku pasākumi bērniem beigušies, bet piektdienas pusdienlaikā zem eglītes izlikts daudz dāvanu. Pavisam drīz pirmspusdienas klusums zudīs, un «Pasaciņas» darbinieki sanāks, lai lustētos kopā ar rūķiem. Vide, kas atklājas jau tūlīt aiz bērnudārza sētas vārtiņiem, liecina - te valda kārtība, miers un sakoptība. Strādājošie cits ar citu tā saraduši, ka kopā ir ne vien darbā, bet arī dažādos godos.Lielā mērā par to pateikties var iestādes vadītājai Zintai Strikai, kas to vada kopš atklāšanas dienas. Šogad viņa pieteikta konkursam «Latvijas lepnums». Kas tas ir? Tie ir cilvēki, kas dara paši un palīdz citiem. Cilvēki, kas ir mums līdzās ikdienā. Kas bijuši klāt izšķirošā brīdī. Kas gadiem ilgi palīdzējuši. Devuši cerību vai piepildījuši klusu sapni. Z.Strika ir viena no simtiem to Latvijas ļaužu, kas pelnījuši godinājumu par sirsnību, pašaizliedzību un nesavtību, kas veicinājuši līdzjūtību un labdarību cilvēku savstarpējās attiecībās. Augusi pedagogu vidēZinta uzauga pedagogu vidē. «Visapkārt bija skolotāji, kas bieži nāca arī ciemos uz mājām, toreiz man pat likās, ka citu profesiju nemaz nav!»Mazotni aizvadījusi Bauskas rajona Vecumniekos, tūliņ pēc vidusskolas beigšanas jau jūlijā apprecējās. Vīrs teica - ja mācīsies augstskolā, precību nebūs un šķirsimies. Pēc kāzām gadu nostrādājusi par pārdevēju, bet tad skolas direktors viņu pasauca un teica: «Zinta, tu taču esi pedagogs! Tev jānāk vadīt pionieru pulciņš!» Viņa piekrita, turklāt neklātienes studijās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā ieguva sākumklašu skolotājas diplomu. Taču vēl studiju laikā, kad vīrs 1963.gadā pārcēlās uz darbu Jelgavā, viņa devās līdzi. Te Hidrotehnikas un meliorācijas institūtā, kur Zinta strādāja par laboranti, viņu gribēja «pataisīt» par zinātnieku. Lai arī pētīšana viņai šķita diezgan interesanta, tomēr bērni bija sirdij tuvāki. Institūta vadītājs, zinot jaunās speciālistes patiku uz motocikliem, solījis pat viņai nopirkt tādu braucamo, lai tikai paliktu pie hidrotehniķiem. Taču Zintas lēmums bija nemainīgs.Izglītības nodaļā, kad tās vadība sazinājās ar Vecumnieku skolu, saprata - tā ir iespēja tikt pie ļoti laba pedagoga. Kā sāka 1963.gada 16.martā strādāt Svētes ielas bērnudārzā, tā šajā darbā aizritējis viss līdzšinējais mūžs. Vadīt četru grupiņu darbu bija tikpat kā pārzināt savu kabatu.Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 29.decembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Vairāk nekā 2500 bērnu lepnums

Kategorijas