«Ņivas» ceļš uz Gambiju

2008. gada 12. janvāris 21:20

2982

8. - 9.janvāris. Agrā rītā trīs latviešu ekipāžas devās ceļā uz Algaciru Spānijā, lai ar kuģi pārceltos uz Maroku.

Pirms ieiešanas terminālī uzradās vesels bars palīgu, kuri vēlējās «izlīdzēt». Trīsdesmit septiņi eiro, un - pateicoties mūsu viesnīcas īpašnieka vizītkartei, esam uz ātrgaitas kuģa. Aiz muguras paliek Gibraltārs, Eiropa, un skatam jau paveras Āfrikas kalnainie krasti.Piestājam Āfrikā, pilsētā ar nosaukumu Sēta, kas joprojām ir Spānijas sastāvdaļa. Iepērkam pārtiku, ūdeni, augļus un dodamies uz Marokas robežas pusi. Tur mūs laipni sagaida «tūristu gidi», kuri palīdz noformēt visus dokumentus un nekautrējās pēc tam paprasīt par to naudu (10 eiro no katra). Veiksmīgi esam pārkļuvuši pāri robežai un skatam atklājas kalni, kas salīdzinājumā ar Spānijas kailajiem kalniem ir pilnībā zaļi, un ir tāda sajūta, it kā būtu Latvijas pavasaris. Āra temperatūra ir 26 grādi. Šosejas malā - apelsīnu un mandarīnu lauki, milzīgas platības ar siltumnīcām, cilvēki ravē dārzus gluži kā kolhozu laikos.Pēc trīssimt kilometriem dabasskati tiešām kā Latvijā, Zemgalē. Apstrādāti lauki, zaļa zāle, lopus dzen ganos. Pirmie pamanāmie meži izrādās korķa koka. Tos mizo vienu reizi 80 gados. Šeit tas ir ļoti ienesīgs bizness.Vakars. Meklējam kempingu netālu no galvaspilsētas Rabatas. Atrodam blakus kapiem, vismaz klusāka gulēšana. Tomēr nē, ierodas vēl desmit ekipāžas, angļi, īri un skoti. Latvieši uzvelk savu karogu, un visa nometne ir mūsējā - dziesmas, mana tēva kandža, latviešu haizivis (šprotes), tas viss ārzemniekus pulcina pie latviešu galdiņa.Pēc ļoti vēsās nakts mostamies 9.janvārī ap 10 no rīta un sākam ar anglīšu auto «Range Rover» remontu. Pēc šī notikuma latvieši ir vēl lielākā cieņā.Rullējam 300 kilometrus un sasniedzam Marakešu. Angļu «Range Rover» atkal noplīst, un Indulis palīdz saremontēt degvielas sūkni.Beidzot viesnīcā. Pēc vakardienas kempinga šeit ir paradīze. Katram sava gulta, televizors, duša, baseins, internets, apsargājams stāvlaukums. Kaifojam, ēdam Spānijas sardīnes eļļā un uzkožam Latvijas «Lāču maizi». Veči spēlē zoli, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā.Rīt dosimies pāri sniegotajiem Atlasa kalniem, lai izbaudītu Āfrikas ziemu (šis brauciens ir ārpus oficiālā maršruta). Brīvo atpūtas dienu izmantosim Āfrikas izzināšanai.Šajā braucienā piedalās sekojošas komandas no Latvijas:«Wurth team»:Normunds SebrisIndulis Kažociņš«Cēsis team»:RausīcPīrādziņš«Lama team»:Armands MasulisAigars LagzdiņšZelta atziņas no dalībnieku mutēm:Indulis Kažociņš: Āfrikā auto vadītājs ar 20 gadu stāžu Eiropā ir absolūta nulle. Ja apstājas pie luksofora, aizmugurējā mašīna ar bamperi stumj uz priekšu.Rausīc: Plašajā pasaulē visi ir «starā» ēst latvijas haizivis (šprotes) un dzīvot zem mūsu karoga.Pīrādziņš: Ja vēlaties piepildīt savu dzīves sapni, brauciet pie Atlantijas okeāna. Šeit pazūd realitātes sajūta.Aigars: Priecājos, ka policija par mums neizrāda nekādu interesi.Armands: Spēks ir vienotībā. Ja visi līdzpaņemtie spēki un resursi tiktu apvienoti, tad no līdzpaņemtā trasē varētu palaist vēl vienu komandu.Normunds: Ja jums ir nedaudz naudas un vēlme izjust brīvību, brauciet līdz Atlantijas okeāna krastam un palieciet domās tikai ar sevi. Tas palīdz saprast dzīves patiesās vērtības.

ZZ.lv ARHĪVS

«Ņivas» ceļš uz Gambiju

Kategorijas