Foto: Lauksaimnieku balle Jelgavas pilī

2008. gada 12. janvāris 23:06

2547

Smaidīgi, svinīgi un gandarīti par paveikto aizvadītajā 2007.gadā, vairāk nekā 500 zemnieku un ar lauksaimniecības nozari saistītu ļaužu sestdienas vakarā pulcējās Jelgavas pilī, lai ne tikai ballētos, bet arī pārspriestu aizvadītā gada veiksmes un neveiksmes, kā arī plānus šim gadam.

Šogad svētkiem pušķotajā Jelgavas pilī balles viesus izklaidēja aktieri Normunds Laizāns un Mārtiņš Brūveris, dejotājas un burvju mākslinieki, balles mūziku spēlēja grupa «Belacord» un dziedāja latviešu māksliniece Endija no Dienvidāfrikas. Ūdenspīpju meistari Gints un Uģis, kuri pils Austrumu istabā zemniekiem piedāvāja dažādu labāko tabaku baudījumu, teic, ka lauksaimnieku interese par šo izklaidi ir ievērojama. Taču laimes iemēģinātāju netrūkst arī pie zīlnieces, naudas kalēja, laimes lējējiem un citās atrakcijās.Kā atzīst zemnieki, šajā reizē dejas solī var doties ar daudz lielāku lepnumu nekā citkārt, jo aizvadītais gads kopumā bijis veiksmīgs ne tikai tā saucamajiem lielajiem lauku uzņēmējiem, bet arī mazajiem un vidēja mēroga saimniekiem. Ar katru gadu lauksaimniecības nozares finanšu apgrozījums aug, tā stabilizējas, zemnieki kļuvuši par konkurētspējīgiem uzņēmējiem, kas var būt līdzvērtīgi tirgus partneri un kuriem uzticas bankas.Uz jautājumu nosaukt trīs aizvadītā gada zemnieku lielākās veiksmes, balles organizatoru biedrības «Zemnieku saeima» biroja vadītāja Rita Sīle kā pirmo min darbu pie Lauku attīstības programmas. Kopā ar Zemkopības ministrijas ierēdņiem izdevies nākamajai septiņgadei (līdz 2013.gadam) piešķirto vairāk nekā miljardu eiro atbalsta programmās sadalīt tā, lai ieguvējs varētu būt ikviens laucinieks. «Noteikti ieguvēji būs tie, kuri vēlas modernizēt savas saimniecības, jo šim mērķim iedalīti 318 miljoni eiro,» uzsver R.Sīle.Viņa teic, ka daļa jau kopš pērnā gada septembra pieteikušies šim atbalstam. Par lielu sasniegumu viņa uzskata to, ka nauda būs pieejama ne tikai tā saucamajiem lielajiem zemniekiem, bet arī vidējām un pat daļēji naturālajām saimniecībām. «Jebkurš, kurš dzīvo laukos, atbalsta programmās var atrast kaut ko sev,» norāda R.Sīle.Nozīmīgs darbs ieguldīts arī pie nacionālo subsīdiju sadales. «Zemnieku saeimas» viedoklis ir viens no būtiskākajiem, un ministrijai tas ir ļoti svarīgs, jo biedrība apvieno vairāk nekā pusi lauksaimniecības produkcijas ražotāju. Biedrības pārstāve apgalvo, ka dažādiem atbalsta pasākumiem zemniekiem būs pieejami vairāk nekā 32 miljoni latu.Biedrība gada laikā arī augusi - tai piepulcējušies 90 jauni biedri, kopumā apvienojot vairāk nekā 770 lauksaimniecības nozares dalībnieku.«Mums ir lielāks spēks un varēšana, aizstāvot un pārstāvot zemnieku intereses,» saka R.Sīle.Runājot par inflācijas cēloņiem, biedrības biroja vadītāja apgalvo, ka lauksaimnieki nav tie, kas nosaka cenu kāpumu. Pēc viņas teiktā, ražotāji cenas neceļ. Piensaimniecības nozarē, kas līdz ar augkopību ir galvenās visā lauksaimniecības sektorā, 50 procentu uzcenojumu veido tirgotāji un produkcijas pārstrādātāji. Tikai kooperatīvi veido pietiekamu spēku, lai diktētu savus noteikumus. Taču R.Sīle arī uzsver, ka piensaimniecībai un augkopībai 2007. bijis viens no līdz šim veiksmīgākajiem gadiem, jo strauji augušas iepirkuma cenas. Maksu par graudiem lielā mērā nosaka pasaules tirgus, bet piena lopkopju veiksme bijuši kooperatīvi.«Zemnieki kļuvuši zinošāki un prasīgāki,» atzīst agronome konsultante Silvija Bērziņa no akciju sabiedrības «Dobeles dzirnavnieks». Gan viņa, gan viņas kungs, SIA «Metra» tirdzniecības pārstāvis Aivars Bērziņš ir pārliecināti, ka no pērnā gada straujā cenu kāpuma lielākie ieguvēji bijuši mazie un vidējie zemnieki. Patlaban par jaunu traktoru iegādi domā ne tikai lielie lauksaimnieki, bet arī, piemēram, 80 hektāru apsaimniekotāji. Lauku uzņēmējiem uzticīgas kļuvušas arī bankas, kas bez raizēm biežāk izsniedz kredītus.«Pagājušogad negāja slikti, Latvijas lauksaimniecības nozare ir augusi un attīstījusies, taču šis gads saliks visu pa vietām. Nāks pavasaris ar skarbo īstenību, un mums, zemniekiem, jau tagad jāgatavojas smagiem darbiem. Taču nezāles neiznīkst,» stāsta zemnieku saimniecības «Vīnkalni» īpašnieks Andris Felss.

ZZ.lv ARHĪVS

Foto: Lauksaimnieku balle Jelgavas pilī

Kategorijas