ZZ.lv ARHĪVS

Aktualizē mūžizglītības nozīmi

Gaitis Grūtups

2008. gada 18. janvāris 15:01

498
Aktualizē mūžizglītības nozīmi

«LLU Mūžizglītības piedāvājums» - šāds temats šogad bija izvēlēts tradicionālajai mācību metodiskā konferencei, kas piektdien notika Lauku inženieru fakultātē (LIF) un pulcēja vairāk nekā divarpus simtus augstskolas mācību spēku.

«Mūžizglītība ir viens no mūsu attīstības stūrakmeņiem, jo dzīve ikvienam prasa paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. Turklāt jāņem vērā, ka no vidusskolas nākušo klātienes jeb pilna laika studentu skaits saistībā ar demogrāfisko «bedri» tuvākajos gados samazināsies,» uzsvēra mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons.Patlaban Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Mūžizglītības centrs piedāvā 75 dažādus kursus, no tiem reāli darbojas astoņi, kuros ir iesaistījušies 165 izglītojamie.Kā savā ziņojumā atzina Ekonomikas fakultātes profesore Gaida Kalniņa, patlaban LLU Mūžizglītības centra piedāvājumam pietrūkst agresīvas reklāmas. Lielākā daļa fakultātes pasniedzēju atturas piedalīties mūžizglītības procesā, jo ir pārlieku noslogoti darbā. Arī iedzīvotāju maksātspējas līmeņa krišanās mazina cilvēku vēlēšanos celt savu kvalifikāciju, papildus mācoties. Pozitīvi, ka bieži kursus apmaksā darba devējs, kurš novērtē darbinieku profesionālās izaugsmes nozīmi. Profesore piebilda, ka mūžizglītības jomā Jelgavā ir vērojama arī konkurence, ko rada Jelgavas Reģionālais pieaugušo izglītības centrs, kā arī plašais kursu piedāvājums netālajā Rīgā.Pavisam konferencē apspriesti divpadsmit mācību spēku sagatavotie ziņojumi. Tika iztirzāta augstskolu docētāju profesionālā pilnveide Eiropā, tālākizglītības pieprasījums šodienas saspringtā darba tirgus apstākļos, mūžizglītība kā iespēja tuvināt augstskolas studiju procesu ražošanas vajadzībām, kā arī tālmācības jeb e-studiju loma tālākizglītībā.Konferences laikā LIF pirmā stāva foajē bija izlikti stendi ar mācību metodiskajiem materiāliem, ko katedru un institūtu mācību spēki izstrādājuši 2007.gadā.Kā «Ziņām» sacīja LLU rektors Juris Skujāns, ļoti atzīstami ir tas, ka daudzi kolēģi savās izstrādēs piesaistījuši Eiropas Savienības Sociālā fonda (ESF) līdzekļus. Visvairāk konferences dalībnieku balsis - 14 -ieguva Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģiju institūts, kur ar ESF finansējumu bija sagatavoti mācību materiāli par krāšņumaugiem, dārza ainavu veidošanu un citiem tematiem. Mācību metodiskos materiālus ar interesi apskatīja arī LIF studenti, kuri bija ieradušies kārtot ziemas sesiju.