ZZ.lv ARHĪVS

Atliek Tračumas lietas izskatīšanu

2008. gada 23. janvāris 14:08

1102
Atliek Tračumas lietas izskatīšanu

Jelgavas tiesa trešdien turpināja skatīt lietu, kurā Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētāja Aija Tračuma apsūdzēta patvaļīgā koku ciršanā un dienesta pilnvaru pārsniegšanā.

Dienu iepriekš notikušajā pirmajā tiesas sēdē amatpersona savu vainu noliedza un nepiekrita nevienam apsūdzībā minētajam vārdam.«Riņķa dancis» ap aptuveni 20 hektāriem Kalnciema pilsētas pašvaldības zemes, uz kuras pēdējos 40 gados izaudzis mežs, sākās 2003.gada nogalē, kad Jelgavas mežniecības mežsargs konstatēja, ka 6,6 hektāru platībā bez atbilstošas atļaujas nocirsts 2501 koks - priedes un bērzi. Par notikušo tika sastādīts akts, ar to iepazīstināta arī domes priekšsēdētāja, taču vēl pēc pusgada turpat blakus līdz ar zemi nolīdzināti vēl 14,4 hektāri meža. Un arī tas noticis uz pašvaldībai piederošas zemes. Aprēķinot patvaļīgās koka izciršanas radītos zaudējumus, mežniecības pārstāvji konstatējuši, ka valstij šādi nodarīti zaudējumi 47 795,72 latu apmērā, tādēļ vērsās policijā, lai panāktu zaudējumu atlīdzināšanu.Tiesas materiāli liecina, ka 2003.gadā Kalnciema pilsētas dome noslēgusi līgumu ar zemnieku saimniecību «Bangas» par apauguma novākšanu pašvaldībai piederošajā teritorijā. Mežsaimniecības speciālisti gan šādu terminu nelieto, un apmēram 23 tūkstošu koku izciršanu sauc par nelikumīgu.«Rēķinot diezgan rupji, jāteic, ka, realizējot izcirstos kokus, iegūta vismaz 20 tūkstošu latu peļņa, nerunājot par videi nodarīto kaitējumu,» otrdien sniedzot liecību, apgalvoja toreizējais mežzinis Raimonds Sīpols.Apsūdzētās advokāte Brigita Miķelsone tiesā vairākkārt uzsvēra, ka minētās zemes platības nav meži, jo tām kā mērķis definēta derīgo izrakteņu - kūdras un māla - ieguve.Trešdienas tiesas sēdē izvērtās diskusijas par to, vai ekosistēma, kurā tika cirsti koki, vispār dēvējama par mežu, un pēc kura normatīvā akta jāvadās, cērtot kokus teritorijā, kas nav uzskatāma par mežu - Mežu likuma vai Ministru Kabineta noteikumiem. Galu galā arī lietā atzinumu sniegušais eksperts, Mežu fakultātes docents atzina, ka savu slēdzienu sagatavojis, balstoties uz neprecīzu informāciju un kļūdaini pieturoties pie Meža likuma.Tam savukārt nepiekrita Zemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns, kurš pastāvēja uz viedokli, ka šādā gadījumā bijis jāvadās pēc Meža likuma, jo attiecīgā platība uzskatāma par mežu.Galu galā tiesa pasludināja pārtraukumu līdz 5.februārim, kad tiks uzaicināti un nopratināti liecinieki, kuri uz pirmajām divām sēdēm dažādu iemeslu dēļ nebija ieradušies.Lietu izskata Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins.