ZZ.lv ARHĪVS

Deputāti nezina, par ko balso

Edgars Kupčs

2008. gada 24. janvāris 07:50

700
Deputāti nezina, par ko balso

Neiepazinušies ar Publisko aģentūru likumu, ceturtdien Jelgavas domes deputāti balsos par aģentūras pakalpojumu izcenojumiem. «Man personīgi reklāmas krīt uz nerviem,» saka Jelgavas domes deputāte Dace Olte, komentējot pašvaldības aģentūras «Zemgales INFO» darbu. Gan viņa, gan citi deputāti atzīst, ka nav iepazinušies ar Publisko aģentūru likumu, kas reglamentē domnieku jau pirms gada apstiprinātās aģentūras darbību.

Valsts kontroles eksperti Jelgavas pašvaldībai skaidri norādījuši, ka reklāmas pakalpojumi neatbilst publiskā pakalpojuma jēdzienam. Līdz ar to aģentūras «Zemgales INFO» darbs, sniedzot reklāmas pakalpojumus privātpersonām, ir pretrunā ar Publisko aģentūru likumu. Arī Konkurences padome un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsver, ka «reklāmas pakalpojumi nav publiskie pakalpojumi».Tomēr Jelgavas domes sēdē deputāti lems, vai apstiprināt pašvaldības aģentūras «Zemgales INFO» jaunos pakalpojumu izcenojumus. To vidū ir gan maksa par reklāmas laukumiem, gan sludinājumiem un šādas informācijas izvietošanu jaunajā aģentūras interneta mājas lapā.Nodokļus tērēs jaunai interneta lapaiUz «Ziņu» jautājumu, kāpēc Jelgavas pašvaldībai jātērē budžeta nauda vēl vienas interneta lapas izveidei, Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atbild, ka portālā www.jelgava.lv netiek publicēti pašvaldības oficiālā laikraksta raksti.«Interneta versija ir lietderīga arī tādēļ, ka Latvijas Pasts pagaidām nenodrošina regulāru laikraksta piegādi,» skaidro G.Kurlovičs.Vairāki pastnieki «Ziņām» sacījuši, ka par jelgavnieku nodokļu naudu izdoto avīzi nepiegādā un tā krājas kaudzēs pasta nodaļā. Tomēr pašvaldība nevis rūpējas par laikraksta piegādi, bet gan plānojusi izveidot vēl vienu portālu. Uz jautājumu, kādēļ pašvaldība strādā pretrunā ar Publisko aģentūru likumu, izpilddirektora vietnieks teic: «Ja šādu pakalpojumu saņem pašvaldības iestādes, tādas pašas tiesības jādod privātpersonām.»Jāpiebilst, ka ne par «Zemgales INFO» šā gada budžetu, ne par jaunās interneta mājas lapas izmaksām pašvaldība nekādu informāciju nesniedz.Kā skaidro sabiedriskās politikas centra «Providus» eksperte Linda Austere, informēšana par savu darbu ir pašvaldības funkcija, bet, jau sākot ar likumu grāmatu izdošanu, pat ASV ir atzīts, ka publicēšana nav un nevar būt pašvaldības funkcija.«Piemēram, arī «Latvijas Vēstneša» funkcijas ir identiskas šim «Zemgales INFO» izdevumam. Tomēr reklāmas izvietošana kā tāda nav publisks pakalpojums. Arī informācija par televīzijas programmu nē. Tā visdrīzāk būtu vērtējama kā pašvaldības darbība privāto tiesību jomā,» uzsver L.Austere, norādot, ka pašvaldība faktiski veic komercdarbībai pielīdzināmu darbību.«Finansējot publisku funkciju, nebūtu pieļaujams iejaukties privāttiesiskā sfērā - šoreiz reklāmas tirgū. Šī avīze varētu likt sludinājumus, kas saistās ar pašvaldības darbu, publisko dzīvi, nevis atlaidēm lielveikalā,» saka eksperte.Deputāti nezina likumuVairāki Jelgavas domes deputāti «Ziņām» atzina, ka nav iepazinušies nedz ar sēdes darba plānu, nedz arī Publisko aģentūru likumu.«Es tur neko kriminālu nesaskatu,» par pašvaldības aģentūras reklāmas biznesu saka D.Olte.Savukārt Modris Jansons atzina, ka nestudē lēmumprojektus, bet paļaujas uz to iesniedzēju godaprātu. Par neatbilstīgu likumam aģentūras «Zemgales INFO» darbu sauc deputāts Maksims Galkins. Iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, viņš piekrīt valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas sacītajam, ka aģentūra nedrīkst nodarboties ar komercdarbību.Prasa paskaidrojumus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā skaidro, ka problēmas izvērtēšanai nepieciešama papildu informācija no Jelgavas pašvaldības.«Ministrija pieprasīs paskaidrojumus no Jelgavas domes par tās izveidotās aģentūras darbības atbilstību Publisko aģentūru likumam saistībā ar privāto personu reklāmu izvietošanu laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis»,» informē ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa.Viņa uzsver, ka pašvaldības aģentūra var sniegt publiskus pakalpojumus tikai atbilstoši tās izveides mērķim, un tā nevar nodarboties ar komercdarbību.