Kas ir darbaholisms?

Izrādās, nav nemaz tik viegli taisni nostaigāt pa dzīves taku. Tā nu ejam brīžam klupdami krizdami un neapjauzdami, ka streipuļojam uz purva pusi. Kāds ieslīgst alkoholā, narkotikās, spēlēs, cits - darbā.
Pirmajā mirklī šķiet dīvaini, ka no realitātes var tverties arī šajā paaudžu paaudzēs cildinātajā jomā, bet var. Faktiski darbaholisms ir bēgšana no realitātes un patiesām attiecībām. Vienlaikus arī - atkarība! Par šo problēmu «Ziņām» stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Zemgales reģionālā informatīvi konsultatīvā centra psiholoģe Inese Kapustjanska.Problēmas ar identitātiPersonas, kas lieto, piemēram, alkoholu, šādi panāk surogātlaimes stāvokli. Darbaholiķis to sasniedz ar ieslīgšanu darbā, kas ir bēgšana no realitātes un sevis. Kad darbs dzen darbu, cilvēks ir aizņemts un viņam vairs nav laika iedziļināties un domāt par sev nozīmīgām un iztrūkstošām lietām. Tas ir kā alternatīvs stāvoklis, kas liecina, ka cilvēka esībā nav kaut kā būtiska. Aicināti pastāstīt par sevi, cilvēki galvenokārt runā par profesiju un darbavietu, izvirzot to priekšplānā, ņemot vērā sociālo piederību un identificējoties ar darbu. Darbaholiķim trūkst iekšējās identitātes, viņš darbu liek sev priekšā kā vairogu un cenšas sasniegumus un savu tēlu citu acīs izvirzīt kā esības galveno nosacījumu, bet dziļāk ir nepārliecinātība, trauksme, bažas, vientulība un saskarsmes deficīts. Cilvēks strādāšanu izmanto kā glābšanas riņķi, jo citādi viņš sevi nejūt! No darba brīvajā laikā atkarīgie jūtas slikti, jo «es esmu» sajūta rodas tikai tad, kad viņi strādā. Runājot ar bezdarbniekiem, stāstu, ka darba trūkums, no vienas puses, ir liels pārbaudījums, bet no otras - ieguvums, kad cilvēks var paskatīties, kas viņš ir ārpus darba attiecībām. Mūsdienās vairāk dominē, kas man pieder materiālajā pasaulē, nevis kas es esmu.Darbaholisma pirmsākumi nereti meklējami ģimenē. Nostādne, ka tikai ar darbu cilvēks kļūst cienījams un slavējams, izvirzot priekšplānā stāvokli sociālajā pasaulē, lai varētu justies nozīmīgs. Sasniegumi dod šo esības izjūtu - tā ir kā ilūzija, ka esmu kas īpašs. Veiksme darbā izraisa laimes endorfīnus un paceļ uz viļņa. Ko gan cilvēkam vairāk vajag, ja viņam nav patiesa kontakta ar sevi!Dzīvs tikai darbāDarbaholisma pazīmes ir bailes un trauksme darba dienas beigās. Šim cilvēkam ārpus darba visas aktivitātes šķiet nenozīmīgas, un saskarsmē ar citiem viņš ir padrūms, smagnējs un viegli aizkaitināms. Darbā cilvēks jūtas enerģisks, un rodas iluzora pašpietiekamības izjūta. Ārpus darba viņš nezina, ko ar sevi iesākt. Viņam grūti pārslēgties - mājās bieži turpina iesākto līdz pagurumam, bet to nejūt, jo nedarbojas «iekšējais radars», darba problēmas viņš uztver kā personīgās. Darbaholiķi nesaista mājinieku dzīve, viņš nepazīst patiesu intimitāti. Cilvēks dzīvo ilūzijā, ka darbs ir patiesā dzīves sāls. Ja partneris ir darba atkarīgs, vajadzētu godīgi atzīt, ka viņš ir slims, nevis aizrāvies, un nopietni paskatīties uz aizbildinājumiem, kāpēc viņš tik ilgi strādā. Piemēram, viņš varētu minēt smago ekonomisko situāciju, parādu atdošanu un augsto inflāciju. Jātiek arī skaidrībā, vai gribu visu dzīvi būt kopā ar šo cilvēku, jo pats no sevi nekas nemainīsies.Sabiedrībā valda uzskats, ka daudz strādāt ir labi. Diez vai darbavieta varētu ieviest kādas korekcijas, lai ierobežotu darbaholismu - visi apmierināti, ja darbinieks uzņemas vairāk pienākumu. Uzskatu, ka cilvēku var mainīt liels satricinājums vai ciešanas. Eksistenciāla tukšuma sajūta, bailes no tā, ka vispār neesmu - tas var aizdzīt pie psihoterapeita, kaut daudziem, īpaši vīriešiem, piemīt spēcīga ilūzija, ka varēs paši tikt galā.No kā es sevī bēgu?Lai izvairītos no atkarības, ir svarīgi saprast, ka viss dzīvē saistīts ar spēju sevi sajust, sadzirdēt, saklausīt, būt dzīvam un nemēģināt no sevis aizbēgt. Fakts, ka cilvēks jūtas sev svešs, ir atsvešinātības sekas. Daudziem no mums trūkst personības veseluma - nezinām, ko tas vispār nozīmē. Darbaholiķim ir attiecības ar darbu, bet ne sevi vai nozīmīgiem citiem cilvēkiem. Jāsāk ar pašu un savām bailēm, jāvēršas pēc palīdzības! Plašāk par šo tēmu, kā arī apkārtējo viedokļus par to, cik daudz cilvēkam būtu jāstrādā, lasiet sestdienas, 26.janvāra, «Zemgales Ziņās».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”