ZZ.lv ARHĪVS

Čempions un treneris

Maija Laizāne

2008. gada 1. februāris 17:15

2413
Čempions un treneris

Pirms 15 gadiem Staļģenes pamatskolas piektklasnieks Ivars pēc stundām nolēma palūkoties, kas īsti notiek sporta skolotāja Aivara Nagļa vadītajos brīvās cīņas treniņos.

«Daži džekiņi pirms tam bija lielījušies ar paņēmieniem, mēģinādami mani apgāzt,» Ivars atceras. Tas viņiem neesot izdevies, taču interese par cīņas sportu gan iekvēlināta.Pirmais treneris no Dzirniekiem nākušajam puisim joprojām ir autoritāte, un zināmā mērā tieši tāpēc Jaunsvirlaukas pagasts nu ticis pie titulēta sporta dzīves vadītāja - pirms divām dienām oficiāli šajā amatā stājies vairākkārtējs Latvijas jauniešu un junioru čempions brīvajā cīņā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā augstāko izglītību ieguvušais Krišjāņa Kundziņa brīvās cīņas skolas treneris Ivars Drupa.Nejauši pareizā izvēleKad pēc devītās klases bija jādomā, kur izglītoties tālāk, treneris Ivaram ieteicis iet uz Rīgu, kur slavenā brīvās cīņas meistaru kalve - V.Freidenfelda klubs - nodrošināja iespēju dzīvot internātā.«Mācījāmies Rīgas 84.vidusskolā, galvaspilsētā visai prestižā mācību iestādē, kur pēc lauku skolas iejusties nebija viegli. Taču skolotāji bija pretimnākoši,» Ivars stāsta, ka gala eksāmenus nav sanācis kārtot, jo tieši tad treniņnometnē pilnā sparā ritējusi gatavošanās Eiropas čempionātam, bet pa vidu vēl dažā labā priekšmetā izdevies uzlabot atzīmes.«Gribēju iet uz Aizsardzības akadēmiju, bet tieši togad mainījās noteikumi un uzņēma tikai pēc augstskolas. Tad nu nekas cits neatlika, kā stāties Sporta pedagoģijas akadēmijā.» Mācoties trešajā kursā, Ivars uzzinājis, ka militārajā augstskolā atkal uzņem ar vidusskolas atestātu, taču tad jau bijis pārliecināts par savas izvēles pareizību.«Nedomāju, ka armijas dienests «no zvana līdz zvanam» man ietu pie sirds,» viņš spriež, kad jau seši gadi nostrādāti trenera amatā un pēc audzēkņu pirmajiem panākumiem nopietnās sacensībās izbaudītas izjūtas, kuras Ivars nodēvē par «neaprakstāmām».Starp savējiemRitinot sarunu par «dzīvi sportā», Ivars ceļ galdā fotogrāfijas. Lūk, viņa treneris Freidenfelda klubā Nikolajs Kondratenko. Lūk, grupa audzēkņu, no kuriem krietna tiesa jau plūkuši ne vien Latvijas čempionātu, bet arī starptautiskus laurus. Lūk, kadrs no treniņnometnes, kur priekšplānā redzams Jakutijā brīvās cīņas mākslu apguvušais Salvis Pudovs. Kamēr cenšos bildēs sazīmēt savu sarunbiedru, viņš sirsnīgi pamanās iepazīstināt ar klātesošajām Latvijas brīvās cīņas slavenībām, tā netieši atklādams arī paša izjūtas - šajā plejādē viņš ir līdzās autoritātēm, starp domubiedriem, starp savējiem.Jau studiju gados Ivars Drupa sācis piestrādāt par treneri. Sākumā bijusi grupiņa zēnu 2.pagarinātās dienas vidusskolā Juglā. «Bērnus ne vienmēr varēja dabūt uz treniņiem,...»Plašāk par Ivara Drupas gaitām sportā lasiet sestdienas, 2.februāra, «Zemgales Ziņās».