Kredītu paņēmusi piektā daļa studentu

2008. gada 5. februāris 16:52

340

Latvijā ir pietiekami daudz augstskolu, kur var iegūt augstāko akadēmisko izglītību, taču aizvien samazinās iespēja iegūt šo izglītību par valsts līdzekļiem, turklāt regulāri palielinās arī studiju maksa.

2008.gadā par Finanšu ministrijas rīkotās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu kļuvusi akciju sabiedrība «Hansabanka». Gan jaunos, gan iepriekš ņemtos studiju un studējošo kredītus koordinē un administrē Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonds.Kredīts mācībām un iztikšanaiStudiju fonda direktors Jānis Ķirsons uzskata, ka kredītu ņemšanas sistēma Latvijā darbojas ļoti normāli - tā nav nedz pārāk pasīva, nedz pārlieku aktīva. Pašreiz no visiem studentiem, kuri var saņemt studējošo un studiju kredītu, šo izdevību izmanto aptuveni 20 procentu jauniešu.Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai un nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu attiecīgajā studiju programmā un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru. Par to sīkāk var uzzināt Studiju fonda mājas lapā www.sf.gov.lv .Būtiski, ka studiju laikā un arī laikā, kamēr nav sākts atmaksāt studiju kredītu - 11 mēnešus pēc studiju beigšanas vai divus mēnešus pēc izslēgšanas no studējošo skaita - kredītprocenti netiek aprēķināti.Savukārt studējošā kredīts paredzēts studenta ikdienas izdevumu segšanai, un to var saņemt tikai dienas nodaļas studenti. Šo kredītu izmaksā 10 mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu).Atmaksājot gan studiju, gan studējošā kredītu, tiek aprēķināta kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5 procenti gadā no atlikušās kredīta summas. Atšķirība vien tā, ka par studējošā kredītu procenti jāmaksā katru mēnesi, un banka šo summu regulāri ieturēs no studenta konta.Lai galvotājs neizputētuLikums paredz, ka kredītiestāde aizdevumu var izsniegt tikai tad, ja saņemts kredīta nodrošinājums - galvojums vai ķīla. Bez valsts galvojuma nepieciešams vienas fiziskas personas vai pašvaldības galvojums, bet par ķīlu var kalpot nekustamais īpašums.Kredītiestāde zināmā mērā uzņemas risku, piešķirdama kredītus studentiem. Lai gan līgums tiek noslēgts, un kredīta devēji vienojas ar tā ņēmējiem par naudas atdošanas kārtību, simtprocentīgas garantijas tā atgriešanai nav.Kas notiktu gadījumā, ja students pēc studiju beigšanas kredītu negribētu atdot? Sena patiesība vēsta - aizņemies svešu naudu, bet jāatdod savējā. Tad bijušo studentu vai galvotāju iesūdzēs tiesā, un viņš prāvu, visticamāk, zaudēs.Lai līdz tiesas darbiem tomēr nenonāktu, J.Ķirsona ieteikums ir pavisam vienkāršs - maksājumus veikt regulāri un nekādā gadījumā neiekrāt lielus parādus.Labvēlīgie atmaksas noteikumiBūtībā kredīta atdošanas noteikumi ir visai pieņemami un samērā saudzīgi. Kredītu devēji uzskata, ka aizdoto naudu atmaksāt 10 gadu laikā ir visai reāli, turklāt eksistē vēl dažādas situācijas, kad naudas atdošanas termiņš tiek pagarināts. Tas notiek, ja cilvēks atrodas grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī turpina studijas maģistratūrā, doktorantūrā vai rezidentūrā. Ja kredīta ņēmējam piedzimst bērns, valsts studējošā kredītu pēc augstskolas beigšanas dzēš 30 procentu apmērā par katru bērnu no neatmaksātās summas.Pat neskatoties uz kredīta zemo likmi un ilgo atmaksas termiņu, īpašos gadījumos valsts to var dzēst pilnībā, neliekot bijušajam studentam atmaksāt ne santīma. Ministru kabinets katru gadu apstiprina to profesiju sarakstu, kurās trūkst darbinieku. Ja students, beidzot augstskolu, sāk strādāt kādā no šīm profesijām, viņš ir tiesīgs lūgt izskatīt pieprasījumu par kredīta dzēšanu.

ZZ.lv ARHĪVS

Kredītu paņēmusi piektā daļa studentu

Kategorijas