Vienkāršā atbilde par laimi

2008. gada 8. februāris 14:50

1531

Skolotāja Biruta Raudive māca latviešu valodu un literatūru vienā no vismazākajām rajona pamatskolām - Glūdā. Arī pēc stundām viņas kabinetā ielūkojas audzēkņi, jo skolotāja prot iedvesmot nedrošo, nomierināt satraukto un palīdzēt atrast līdzsvaru bieži vien sarežģītajā jauniešu dzīvē.

Pirms dažiem gadiem «Ziņās» rakstījām par Glūdas pagasta meiteni Vitu Sitiņu, kas Rīgā Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centra rīkotajā konkursā kļuva par visas Latvijas «Stāstnieku ķēniņieni». Tolaik Vita jau mācījās Spīdolas ģimnāzijā, taču līdz savam goda titulam galvenokārt bija izcīnījusies, vēl mācoties pamatskolā Glūdā skolotājas Birutas Raudives vadībā.Jāpaskaidro, ka konkursa noteikumi prasa, lai «Ķēņina» titula ieguvējs iepriekšējos trīs gadus pēc kārtas iegūst «Dižā stāstnieka» titulu. Vēl pirms tam ir «Mazā stāstnieka» un «Lielā stāstnieka» kategorijas. Lai kaut vienu izcīnītu, jāmāk uzdot mīklas, stāstīt pasakas, anekdotes, atgadījumus no savas dzīves un daudz kas cits. Skolotāja Raudive Glūdā izaudzinājusi trīs «Stāstnieku ķēniņus». Māte lasīja adot«Latviešu valodu mācoties, ir grūti gūt gandarījumu. Taču stāstnieku konkurss, kur piedalāmies jau vairāk nekā desmit gadus, dod iespēju bērnam plaši paradīt savas radošās spējas,» saka B.Raudive.Līdzīgi bijis ar folkloras kopu «Bitītes». Taču, kad pensijā aizgāja dziedāšanas skolotāja Drosma Šeibe, tā savu darbību izbeidza.No kurienes Birutai mīlestība uz latviešu valodu un literatūru? No vecākiem, no dzimtajām Gravām Rudbāržu pagastā Kurzemē.Vecāki daudz lasīja, māte, būdama liela rokdarbniece, bija pat iemanījusies reizē adīt un lasīt. Biruta piedzima 1942.gadā, brālis Jānis - dažus gadus vēlāk. Pāri bija gājis gan Kurzemes katls, gan Staļina terors, izvešanas, bet ģimenē valdīja liela sirsnība, uzticēšanās, un ļoti daudz kas savā starpā tika izrunāts, arī ganos sastrādātās blēņas.«Liela autoritāte man bērnībā bija mammas māsa krustmāte Marta. Viņa dzimusi jau brīvajā Latvijā, mamma - vēl pirms Pirmā pasaules kara. Māsām bija 18 gadu starpība. Marta aizgāja studēt par skolotāju, un zināmā mērā es devos viņas pēdās,» atzīst Biruta. Pedagoga profesija piecdesmitajos, sešdesmitajos gados bija populāra. No mūsu Rudbāržu vidusskolas 1960.gada izlaiduma klases uz Liepājas Pedagoģisko institūtu studēt aizgāja piecas meitenes.«Klases audzinātājs Zigrīds Fridbergs, kurš vēlāk ilgus gadus mācīja fiziku un matemātiku Jelgavas 1.vidusskolā, man gan bija paredzējis karjeru inženierzinātnēs. Viņa vadībā mūsu klase brauca nedēļu garās ekskursijās uz Liepāju, Rīgu, kur iepazināmies ar uzņēmumiem un nākotnes darba iespējām. Tomēr, lai arī audzinātājs bija dusmīgs, paliku pie skolotājas profesijas,» atceras B.Raudive un piebilst, ka viņai mācoties nācies sastapt daudz izcilu pedagogu...Plašāk par B.Raudives gaitām lasiet sestdienas, 9.februāra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Vienkāršā atbilde par laimi

Kategorijas