Mājdzīvniekus nošauj pēc telefoniska rīkojuma?

2008. gada 12. februāris 08:46

660

Mājdzīvniekus nošauj pēc telefoniska rīkojuma?

Juristi uzskata, ka vairāku suņu nošaušana pēc tam, kad Glūdas pagastā tika atklāts ar trakumsērgu slims vilks, bijusi nehumāna rīcība. Savukārt amatpersonas noliedz, ka devušas rīkojumu nošaut suņus, kas bijuši kontaktā ar trakumsērgu slimo vilku. Vienlaicīgi ar trakumsērgu slima dzīvnieka parādīšanās uzrādījusi, ka nav kārtības mājdzīvnieku uzskaitē un vakcinācijā.

Nošaušana nav eitanāzija«Ziņas» jau informēja, ka februāra sākumā Glūdas pagastā tika nonāvēts klaiņojošs vilks, kuram vēlāk Nacionālā diagnostikas centra veiktajā pārbaudē tika konstatēta trakumsērga. Saskaņā ar Jelgavas rajona padomes izdoto rīkojumu par trakumsērgas apkarošanu pagastā, pēc redakcijas rīcībā esošajām ziņām, vietējie mednieki jau nošāvuši vismaz četrus vairākiem saimniekiem piederošus suņus, kas bijuši kontaktā ar slimo meža zvēru. Juridiskā biroja SIA «AB Grupa» juriste Inese Bāra atzīst, ka rajona padomes rīkojumā pareizi bijis norādīta nepieciešamība eitanizēt nevakcinētus dzīvniekus, kas bijuši tiešā kontaktā ar slimo vilku. Vienlaicīgi viņa uzsver, ka «Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.pantā «eitanāzija» definēta kā «nesāpīga nogalināšana». Savukārt likuma 52.pantā noteikts, ka «eitanāzijai izmanto zāļu līdzekļus, kuri izraisa tūlītēju un neatgriezenisku samaņas zudumu un nāvi». Līdz ar to nošaušana nav uzskatāma par humānu veidu, kā nonāvēt dzīvniekus.Kas deva rīkojumu šaut?Šobrīd amatpersonas, kas iesaistītas minētajā gadījumā, noliedz, ka būtu devušas rīkojumu suņus nošaut. Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis uzver, ka rīkojums par šaušanu nav nācis no viņa, vienlaicīgi atzīstot, ka eitanāzija varētu «lauku iedzīvotājiem būt pārāk dārga, jo izmaksā no 10 līdz 20 latiem».Savukārt Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne skaidro, ka telefonisku rīkojumu par kontaktā ar slimo vilku bijušo dzīvnieku nošaušanu pagasta izpilddirektoram devis A.Žilvinskis, jo 6.februārī pa faksu izsūtīto rajona padomes rīkojumu viņa saņēmusi tikai pirmdien, 11.februārī.Nav skaidra rīcības plānaPēc L.Kalvānes sacītā, viņu un pagasta veterinārārsta rīcība šajā gadījumā bijusi «kad uguns jau ir pakulās». Proti, neviens nav bijis gatavs humānai eitanāzijai vai iespējami inficēto dzīvnieku drošai izolācijai. «Šis gadījums vēlreiz pierāda, ka savulaik mūsu izteiktā prasība iekļaut rajona padomes ārkārtas komisijas sastāvā mūsdienu likumdošanas prasības pārzinošu veterinārārstu ir bijusi pamatota,» viņa uzsver. Tāpat esot valsts mērogā jādomā par šādu pasākumu finansēšanu un organizēšanu, ja reiz tas ir noteikts likumdošanā.Juriste I.Bāra, kura ir specializējusies dzīvnieku aizsardzībā, uzsver, ka diemžēl suņu un kaķu šaušana bieži vien ir patvaļīga un nekontrolējama viena iemesla dēļ - valstī vēl joprojām nav vienotas mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtības. Bet atsevišķās pašvaldībās īstenotā suņu reģistrācija un kaķu uzskaite jau vairākus gadus pierādījusi savu neefektivitāti. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts par mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību, un tas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā galējā redakcijā. Tiek plānots, ka šie noteikumi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, visi Latvijā mītošie suņi būs pakļaujami obligātai reģistrācijai un apzīmēšanai ar mikroshēmu par valsts budžeta līdzekļiem. Viens no šādas reģistrācijas kārtības mērķiem ir kontrolēt ikgadējo suņu vakcināciju pret trakumsērgu un novērst suņu klaiņošanu, tādā veidā jau profilaktiski nepieļaut trakumsērgas izplatību.

ZZ.lv ARHĪVS

Mājdzīvniekus nošauj pēc telefoniska rīkojuma?

Kategorijas