ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Par iespējamo krematoriju izsakās skeptiski

Vietējās ziņas

2008. gada 19. februāris 10:31

1960
Par iespējamo krematoriju izsakās skeptiski

Neiespējami atpelnīt - tā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji vērtē pašvaldības plānu būvēt krematoriju. Pieņemot, ka lētākajā variantā krematoriju Jelgavā varētu uzbūvēt par miljonu latu, tikai mēneša laikā tajā būtu jāsadedzina vismaz 20 nelaiķu, lai spētu kaut atmaksāt bankā ņemta kredīta procentus. Taču vienīgajā Latvijas krematorijā Rīgā gada laikā tiek kremēti vien aptuveni divdesmit aizgājēji no Jelgavas.

Kā «Ziņām» skaidro Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, konkursa par krematorijas būvi un kolumbārija iekārtošanu uzvarētājam šī vieta būs jāveido normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tiks veikta arī publiskā apspriešana, kurā jelgavnieki varēs izteikties, vai mūsu pilsētā dedzinātava maz nepieciešama.Kā jau iepriekš ziņots, nākotnē varētu tikt uzbūvēta krematorija un ierīkota sēru birzs jeb kolumbārijs pelnu urnu apglabāšanai Jelgavā, Zālītes ielā 2 aptuveni piecu hektāru platībā.Pašvaldība līdz šim nav pētījusi, cik vajadzīga vai rentabla varētu būt krematorija. Vienīgais arguments tās būvniecībai ir jau iepriekš paustais par Jelgavai raksturīgo augsto gruntsūdens līmeni, jo tā dēļ pilsētā jaunu kapsētu ierīkošanas iespējas ir ierobežotas. «Krematorijas izbūve ir paredzēta Jelgavas teritorijas plānojumā,» atklāj G.Osīte.Vietējai vara arī atzīst, ka kompleksa izbūves izmaksas provizoriski parādīsies tikai konkursa piedāvājumā, un pretendentu biznesa plānā arī tiks atklāts, vai krematorijas pakalpojumi būs pieejami tikai Jelgavā vai arī plašākā reģionā.Divām darba nepietiksRīgas krematorija, ko sāka celt pēckara laikā un kas sāka darboties tikai 1994.gadā, pašlaik ik mēnesi kremē ap 150 - 170 nelaiķus. Baltijas valstīs ir divas krematorijas - Igaunijā un Latvijā. Lietuvieši savus tuviniekus ved kremēt uz Rīgu.Par plāniem krematoriju būvēt arī Jelgavā kritiski izsakās SIA «Rīgas krematorija» lietvede Ilze Verpakovska.«Interesanta ideja, tomēr nedomāju, ka divām krematorijām Latvijā būs pietiekami daudz darba,» norāda I.Verpakovska un piebilst, ka ik gadu tikai par pieciem procentiem aug to nelaiķu skaits, ko tuvinieki izvēlas sadedzināt. Pašreiz Rīgā darbojas divas krāsnis, bet tuvākajā laikā plānots no Čehijas atvest vēl vienu pusmiljona latu vērtībā. Rīgā ir arī lielākā šādam atvadu procesam ierīkotā sēru zāle. Pašlaik bēru izmaksas krematorijā ir, sākot no 400 - 500 latiem.Dedzināšana nav populāra«Tas ir specifisks pasākums, nav tik vienkārši - uzcelsim krāsniņu un aiziet!» saka I.Verpakovska. Tomēr viņa akcentē - vaina nav tajā, ka cilvēki nemirtu. Mūsu valstī nelaiķus dedzināt nav populāri.Arī kristīgajā ticībā viedokļi dalās. Pareizticīgie un vecticībnieki uzskata, ka kremēšana ir pagāniskās tradīcijas atdzimšana, tā drīzāk atgādina degšanu elles ugunīs, tādēļ to veikt nevajadzētu, vēstīts portālā www.saulriets.lv .Turpretī luterāņi, piekrītot viedoklim, ka pīšļiem jānonāk zemē, pieļauj pīšļu apbedīšanu arī pelnu veidā. Lai arī luterāņiem kremēšana ir atļauta, pastāv viedoklis, ka pelni jāapbedī zemē. Urnu nevajadzētu ievietot, piemēram, kolumbārija sienā, kur tā nesaskaras ar zemi. Kremācija ir pretrunā arī ar katolicisma un jūdaisma reliģiskajām tradīcijām. Lielā pareizticīgo un katoļu skaita dēļ noklususi arī ideja par krematorijas būvniecību Daugavpilī.Celt varētu pēc simt gadiem«Kas šajā projektā gribēs ieguldīt naudu?» tā savas domas par iespējamo Jelgavas krematoriju pauž SIA «Velis - A» vadītājs Aldis Knāviņš. Viņš ir pārliecināts, ka krematorijai tuvākajos gadu desmitos nebūtu pietiekama pieprasījuma, lai tā sevi atpelnītu.«Arī kā kapliča tā nederēs, jo plānota tālu no pilsētas kapsētām,» saka A.Knāviņš.Kā papildus negatīvos faktorus apbedītāji min arī Rīgas tuvumu, kā arī tāda projekta nopietno juridisko pusi, jo kremēšanai izstrādāti stingri noteikumi.Ja izlemtu būvēt nelaiķu dedzinātavu, būtu jāievēro arī stingras vides aizsardzības prasības. Kā norādīja Rīgas krematorijā, šādas krāsnis veido būtisku vides piesārņojumu ar izmešiem, dūmiem un citām kaitīgām vielām. Jāpiebilst, ka kolumbārija jeb pelnu kapsētas arī Rīgā vēl nav. Tuvākajos gados gan to plānots ierīkot blakus krematorijai. Ugunskapu projektēšana pašvaldībai izmaksās 54 000 latu, bet kolumbārija būvniecībai būšot nepieciešami aptuveni 320 000 latu.Tuvējās jaunbūves īpašnieks - nepatīkami pārsteigtsPašreiz pretī iepriekšminētajai adresei - Zālītes ielā 2 - veidojas privātmāju rajons. Kādas jaunbūves īpašnieks, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu, sarunā ar «Ziņām» atklāja, ka pašvaldības īpašumu šajā adresē pirms kāda laika vēlējusies iegādāties privātmāju projekta attīstītājfirma, taču tā saņēmusi atteikumu.Toreiz pašvaldības pārstāvji skaidrojuši, ka vietvarai attiecībā uz šo zemesgabalu ir tālākejoši plāni. Taču par iespējamo krematorijas būvniecību šajā vietā minētais jaunās mājas īpašnieks bija nepatīkami pārsteigts.Viņš izteica satraukumu gan par iespējamo gaisa piesārņojumu, gan arī varbūtību, ka šādas būves dēļ nākotnē var ievērojami kristies apkārtnes īpašumu cenas.

Kategorijas

Kategorijas