ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Visus ierēdņus nevar mest pār vienu kārti

Anna Afanasjeva
Vietējās ziņas

2008. gada 27. februāris 06:40

1424
Visus ierēdņus nevar mest pār vienu kārti

Pēc pašu iniciatīvas sāpi par savu darbinieku neapmierinātību ar atalgojuma līmeni «Ziņām» pauž Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) vadītājs Hardijs Verbelis.

Neatbilst apjomam un prasībāmSabiedrībā radīts aplams priekšstats, ka ierēdņiem ir ļoti lielas algas, kas nepamatoti tiek paaugstinātas. Faktiski vismaz reģionos lielai daļai valsts iestāžu ierēdņu un darbinieku atalgojums nav atbilstošs pienākumu apjomam, atbildībai un kvalifikācijas prasībām.«Mūsu inspektori nodrošina VDI darbību - pārbauda uzņēmumus, izmeklē nelaimes gadījumus darbā, veic uzraudzības un kontroles pasākumus, izglīto darba devējus, lai sakārtotu situāciju darba likumdošanā un aizsardzībā. Cilvēkam jābūt juristam, inženierim, psihologam, skolotājam, policistam un virknes citu profesiju pārstāvim vienā personā. Bet pirmajā darba gadā inspektora alga atbilstoši MK noteikumiem par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu samaksas sistēmas kvalifikācijas pakāpēm nevar būt lielāka par 350 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas,» situāciju ieskicē V.Dūms.Savukārt H.Verbelis raksturo, ka RVP pieņem cilvēkus ar augstāko izglītību ģeogrāfa, ķīmiķa, biologa specialitātē vai inženierzinātnēs.«Šo speciālistu jau tā nav daudz, bet par tādu algu grūti noorganizēt konkursu. Pirmajā gadā darbinieks saņems 370 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc gada - par latiem 15 vairāk. Trūkst arī samērības. Cilvēkam, kas RVP nostrādājis 15 gadus, alga ir 445 lati, bet jaunam darbiniekam - 370. Nācies piedzīvot, ka uz konkursu grib pieteikties bioloģijas skolotāja, taču, uzzinot atalgojumu, viņa sāk smieties un dokumentus neiesniedz, jo savā nozarē nopelna vairāk,» saka H.Verbelis.V.Dūms papildina, ka nesen VDI uz laiku meklējusi inspektoru - juristu. Pieteikušies divi kandidāti. «Sevišķi lielas izvēles nav. Kā reģionālās iestādes vadītājs esmu ieinteresēts, lai speciālists būtu kvalificēts. Tādā gadījumā pretī jāpiedāvā adekvāts atalgojums, bet...»Tā iestādes pakāpeniski zaudē prestižu, jo jaunie gan kontroles, gan citās jomās nepamana visu kā pieredzējušie.Raksta atbildīgajai ministrijai«Par kādu darbinieku izpratni var runāt, ja pie 15 procentu inflācijas mūsu iestādes budžets šogad palielinājies tikai par 1,5 procentiem?» jautā H.Verbelis.Situāciju viņš sauc par tuvu kritiskai. RVP centusies runāt ar Rīgas vadību. Šomēnes nosūtīta vēstule atbildīgajai Vides ministrijai un Valsts vides pārvaldei, kur uzsvērts, ka samaksa nav atbilstoša uzticētajam darbam un nepieciešamajai kvalifikācijai.Mazā alga izraisa lielu kadru mainību. Pēdējos trīs gados tikai četri RVP darbinieki nav aizgājuši uz citu darbu. Šajā laikā 14 štata vietās strādājuši 25 inspektori. Iestādei trūkst kapacitātes, lai gan slodze ar katru gadu palielinās.MK noteikumi pieļauj lielas «šķēres». Piemēram, vecākajam vides inspektoram kā sestās kategorijas ierēdnim, kas nostrādājis 15 gadu, iespējamais atalgojums ir no 280 līdz 780 latiem. Faktiskā alga ir 445 lati pirms nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā Zemkopības ministrijas pakļautībā strādājošajā Lauku atbalsta dienestā situācija ir cita. Vecākajam referentam ar līdzvērtīgu kategoriju alga šogad augusi par 50 procentiem - no 540 līdz 780 latiem. «Piemēra mērķis nav skatīties cita kabatā. Tas liecina, ka ZM cenšas tuvināt darbinieku atalgojumu augstākajai sadaļai. Tā ir pareiza rīcība, domājot par kvalitāti, virzību uz ES standartiem,» vērtē H.Verbelis.Plašāk par šo tēmu lasiet trešdienas, 27.februāra, «Zemgales Ziņās».

Kategorijas

Kategorijas