ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Dome atsakās sniegt publiski pieejamu informāciju (papildināta)

Edgars Kupčs
Vietējās ziņas

2008. gada 11. marts 14:43

1639
Dome atsakās sniegt publiski pieejamu informāciju (papildināta)

Pēc paskaidrojuma sniegšanas atbildīgajai ministrijai par tā saucamo Jelgavas domes «reklāmas biznesu» vietējā vara atteikusies ar šo informāciju iepazīstināt plašsaziņas līdzekļus. Ministrija šādu domes rīcību vērtē kā nepamatotu.

Kā ziņots, pašvaldība jau teju gada garumā pieļauj komercfirmu un citu personu reklāmu publicēšanu par nodokļu maksātāju izdotajā bezmaksas Jelgavas domes izdevumā «Jelgavas Vēstnesis». Tādējādi jelgavnieki, kas par katru šīs «bezmaksas» avīzes numuru netiešā veidā samaksā vismaz 12 santīmus, izdevumā redz ne tikai pašvaldības darba atspoguļojumu - gandrīz pusi no oficiālā laikraksta veido reklāmas. Vai pilsētniekiem par viņu naudu nepieciešama tāda informācija, kas regulāri redzama arī pastkastēs ievietotajās skrejlapās, dome aptauju nav veikusi. Tā vietā lielu «oficiālā» laikraksta satura daļu veido reklāmas.Ministrija slepenību nesaskataReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, piekrītot Valsts kontroles un sabiedrisko organizāciju secinājumiem, uzskata - reklāmas pakalpojumi nav publiskie pakalpojumi, tādēļ pašvaldības aģentūras «Zemgales INFO» veiktās darbības šajā jomā ir pretrunā ar likumu.Pēc informācijas saņemšanas par Jelgavas domes likumam neatbilstīgajām darbībām ministrija lūdza pašvaldību 20 dienu laikā sniegt paskaidrojumus. Tomēr Jelgavas vietvara atbildes vēstuli atbildīgajai ministrijai nosūtījusi gandrīz ar nedēļas kavēšanos. Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta liegusi «Ziņām» iepazīties ar paskaidrojuma saturu. Viņa, atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, ir pārliecināta, ka šāda informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības un domāta iestādes iekšējai lietošanai.Taču ministrijas speciālisti vērtē, ka Jelgavas domei ir pienākums ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību iepazīstināt jelgavniekus ar minēto paskaidrojumu. Ierēdņi skaidro - ja pašvaldība sniegusi atbildi uz ministrijas jautājumiem, ko rosinājuši pilsētnieki, tad šāda informācija viennozīmīgi nav uztverama kā slepena.Vēstulē konkrētu faktu navKaut arī no neoficiāliem avotiem, tomēr Jelgavas domes paskaidrojuma vēstule ir nonākusi «Ziņu» rīcībā. To sagatavojusi domes Juridiskā sektora vadītājas vietniece Gunita Arnīte, bet parakstījis mērs Andris Rāviņš.Ministrija mūsu pilsētas vadībai sākotnēji akcentēja, ka likuma «Par pašvaldībām» noteiktajās pašvaldību autonomajās funkcijās neietilpst reklāmas pakalpojumu sniegšana. Atbildē Jelgavas dome plaši uzskaitījusi savus pienākumus pret iedzīvotājiem, kā arī to, ka 47 procenti no laikrakstā ievietotās reklāmas un nedaudzajiem sludinājumiem ir svarīgi paziņojumi jelgavniekiem. Tur gan nav atsauču uz kādiem pētījumiem, kas apliecinātu minēto datu patiesumu, tomēr apgalvots, ka lielāko daļu šāda satura veido pašvaldības oficiālie paziņojumi.Vēstules tālākajā tekstā dome atsaukusies uz Eiropas Justīcijas tiesu, Cilvēktiesību tiesu un Satversmes tiesu. Šīs instances A.Rāviņš minējis kā iemeslu, kādēļ vietējā vara par nodokļu maksātāju izdotā oficiālā laikrakstā ļauj publicēt gan banku, gan nekustamo īpašumu un citas reklāmas, kas redzamas arī dažādās skrejlapās. Pašvaldība nevēloties diskriminēt jelgavniekus, tādēļ ļauj savā laikrakstā ievietot arī reklāmas, kas atrodamas jebkurā citā izdevumā.Palīdzot maznodrošinātajiemMērs norādījis - «Jelgavas Vēstnesī» reklāma pieļaujama arī tādēļ, ka bezdarbnieki tur varot atrast darba piedāvājumus. Pašvaldībai esot aprēķins, ka no visas reklāmas gandrīz desmitā daļa esot darba piedāvājumi. «Ziņas» gan pārliecinājās, ka vairāku mēnešu garumā tikai vienā laikraksta numurā redzams pavisam neliels darba piedāvājums atslēdzniekam metālapstrādē.Turklāt A.Rāviņš skaidro, dome ar reklāmu publicēšanu rūpējas par maznodrošinātajiem pilsētniekiem. «Ziņas» izpētīja, ka lielāko daļu reklāmu laukumu aizņem būvmateriālu, jumta segumu izplatītāju, māju tirgotāju un skaistumkopšanas salonu informācija, kuru mērķauditorija diezin vai ir ne tā pārtikušākā pilsētnieku daļa. Pilsētas galva nav arī konkrēti uzskaitījis, kā šāda reklāma uzlabo maznodrošināto stāvokli Jelgavā.Vienlīdzīgi pret visiemKā uzsvēris A.Rāviņš, pašvaldībā komunālos, transporta, veselības un citus pakalpojumus sniedz gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi.«Aģentūra, publicējot tikai pašvaldības paziņojumus, būtu būtiski pārkāpusi vienlīdzības principu,» skaidrojis mērs. Taču viņš noklusējis, ka nevienā no privātpersonu un firmu reklāmām nav minēti sociāli pasākumi. Lielākoties šajos sludinājumos runāts par nekustamo īpašumu tirgu, kas nevienā likumā nav noteikta kā pašvaldību funkcija.Esot visās pastkastēsPašvaldība vēstulē ministrijai arī apgalvo, ka «Jelgavas Vēstnesi» izdod 28 000 eksemplāros un ka tas nonāk visu pilsētnieku pastkastītēs. Jāpiebilst, ka izdevums ir latviešu valodā, bet vismaz 45 procenti jelgavnieku ir cittautieši. «Ziņu» rīcībā ir arī informācija, ka lielā daļā pastkastīšu domes izdevums nemaz netiek piegādāts.Jāpiebilst, ka pērn laikraksta izdošanai pašvaldība tērējusi ap 200 000 tūkstošiem latu, bet šajā gadā budžets palielināts vēl par simt tūkstošiem. Tas nozīmē, ka divu gadu laikā «bezmaksas» oficiālas avīzes tiražēšanai no nodokļu maksātāju naudas būs izdots vismaz pusmiljons latu. Ministrija, akcentējot, ka reklāmas pakalpojumi nav publiski pakalpojumi un neietilpst pašvaldību funkcijās, komentārus sola sniegt šīs nedēļas beigās.

Kategorijas

Kategorijas