Klāt Pūpolu svētdiena
Kristīgajā baznīcā kā Kristus ciešanu nedēļas ievadītāja, bet daudzās ģimenēs kā rīts, kurā bērnus un arī pieaugušos var modināt ar pērienu un vārdiem «apaļš kā pūpols, lokans kā žagars, slimība - ārā, veselība - iekšā» - tāda ir Pūpolu svētdiena.
Kā «Ziņām» stāsta Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, ar Pūpolu svētdienu sākas Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa - Klusā nedēļa, kas noslēdzas svētdienā pēc nedēļas ar Dieva dēla augšāmcelšanos.«Šajā svētdienā atceramies, kā Kristus dažas dienas pirms savas nāves, ļaužu priecīgi sveikts, ieradās Jeruzalemē, lai piepildītu savu pasaules Pestītāja misiju. «Daudz ļaužu klāja ceļā savas drēbes, bet citi cirta un klāja ceļā koku zarus,» rakstīts Mateja evaņģēlijā. Šim gājienam par piemiņu ir Pūpolu svētdienas procesija, kuru ievadot priesteris svētī palmu zarus vai pūpolus,» skaidro garīdznieks.Kā svētki Pūpolu svētdiena pirmo reizi tika svinēta 4.gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12.gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Dažus gadsimtus vēlāk šie baznīcas svētki sasniedz arī Latviju, kur citviet ierastos palmu zarus (to dēļ šo dienu sauca par Palmu svētdienu), nomainīja ar pūpoliem, tam piemērojot arī nosaukumu. Ticīgie Pūpolu svētdienā, nesot pūpolus un puķu pušķīšus, simboliski sevi pasludina par krustā sistiem līdz ar Kristu.Savukārt latviešiem tradicionāli šie svētki saistījušies ar veselības un veiksmes vēlēšanu. Pūpolu svētdienā pēc tautas tradīcijām, kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot: «Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols, Vesels kā rutks, lunkans kā žagars, Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, Drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.» Nevajag tikai pa kājām pērt, tad tās, kā liecina tautas ticējums paliek resnas. Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem. Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jānoper ar pūpoliem, lai tie būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli. Ja šajā rītā agri nepieceļas - visu gadu būs lāča miegs.Lieldienas šogad tiks svinētas 23. martā un 24.martā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”