Vēsture sauc palīgā

2008. gada 19. marts 07:30

697

Pasaules karu postošās ugunis cirtušas smagas rētas Jelgavas sejā, tādēļ atlikušo vēsturisko mantojumu vajadzētu saudzēt kā mazu neaizsargātu putnēnu.

Tomēr blakus pozitīviem piemēriem, kad seno celtņu saimnieki rūpējas par saviem īpašumiem, daudz ir tādu, kas nespēj vai nevēlas ieguldīt darbu, lai kaut kas atliktu arī nākamajām paaudzēm.«Lai cik tas paradoksāli nebūtu, Eiropā no vēsturiskā mantojuma ceturtā daļa iet bojā savlaicīgi neveiktu konservācijas darbu dēļ, bet trīs ceturtdaļas - cilvēku nepārdomātas saimnieciskas vai apzinātas darbības dēļ,» pārliecināta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte. Jelgavā valsts nozīmes kultūras pieminekļa nosaukums noteikts 38 objektiem un priekšmetiem, bet vietējās nozīmes - 59. Daži to īpašnieki vismaz centušies parūpēties, lai būve nesabrūk, taču citiem pārsvaru ņēmusi vēlme vēsturiskā mantojuma vietā veidot kaut ko citu, peļņu nesošāku. Diemžēl vēstures aizstāvjiem nācies novērot, ka juku laikos par nieka grašiem nopirkto kultūras celtņu saimnieki, atklājot, ka tās nojaukt liedz pieminekļa statuss, darījuši visu, pat ķērušies pie sērkociņiem, lai ēkas iznīcinātu. Tādēļ pilsētā rēgojas daži briesmīga izskata grausti, kurus sagrauzis laika zobs un liesmu mēles.Saglabā pat autentisko jumtuArī Vecpilsētas ielas 8.namu reiz skāra postošs ugunsgrēks, taču tā saimnieki Grantiņu ģimene nedomāja padoties.«Mani saista viss vēsturiskais, varu klaiņot pa Jelgavas ielām, aplūkot senos namus un ar nožēlu lūkoties to bojā ejā,» savas izjūtas atklāj Ināra Grantiņa.Lai palīdzētu savam īpašumam atgūt tā sākotnējo izskatu, paņemts kredīts. Diemžēl straujā cenu kāpuma dēļ ģimene vairs nav atļāvusies algot darbiniekus un tagad remontdarbus veic saviem spēkiem.«Viņi noteikti jāmin kā pozitīvs piemērs kultūras mantojuma atjaunošanā Jelgavā. Izpildot visas likuma prasības, viņi spējuši padarīt ēku ļoti līdzīgu tai, kāda tā bijusi. Saglabāts pat autentiskais jumta izliekums. Otra mājas daļa, kas diemžēl gāja bojā ugunsgrēkā, uzcelta no jauna, un tai vēsturiskās vērtības vairs nav, taču tā pilnībā iederēsies kopējā ainavā,» uzsver G.Skulte.Tiesa, arī pēc atjaunošanas atrodoties tādi, kas vēlas postīt.«Mums meta ar akmeņiem pa stikliem, līdz dēls dažus vaininiekus pasauca uz pārrunām. Tagad ir miers. Tomēr esmu pārliecināta, ka kārtība disciplinē. Ja arī kaut ko sabojās, tas nebūs tik daudz kā tad, ja viss atstāts novārtā,» savu pārliecību pauž aktīvā ēkas atjaunotāja.«Iedodiet vismaz krāsu!»I.Grantiņa visai skeptiski izsakās par iespēju pretendēt uz kāda projektu naudu, jo tas esot pārāk laikietilpīgs process. Taču viņa min kādu citu, daudz sāpīgāku problēmu, ar kuru saskare bijusi, kārtojot skiču projektu.«Rīgas domē šādas lietas iespējams nokārtot dienas laikā, bet, kad man bija nepieciešams viens paraksts Jelgavas pašvaldībā, atbildīgā persona teica, ka nekur neesot jāsteidzas, un visu novilka līdz pēdējai dienai,» atklāj I.Grantiņa, iesakot citiem pirms līdzīgiem darbiem bruņoties ar pacietību.Sieviete arī uzsver, ka vietvarai ir pārāk vienaldzīga attieksme pret vēsturisko mantojumu, un rosina aktīvāk līdzdarboties seno ēku uzturēšanā.«Varētu vismaz piešķirt krāsu fasāžu atjaunošanai,» viņa piebilst.Arī pieminekļu aizsardzības inspektore aicina pašvaldību aktīvāk iesaistīties vēstures saglabāšanā, kaut vai sekojot Rīgas piemēram. Galvaspilsētas pārvaldītāji pagājušajā gada septembrī pieņēmuši saistošos noteikumus, kas paredz piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vēsturiskās apbūves īpašniekiem. Līdzīgi varētu rīkoties arī Jelgavas dome, kaut nedaudz atvieglojot seno namu pārvaldītāju rūpju nastu.«Tiesa, šajā gadījumā atvieglojumi jāparedz tikai tiem, kas par savu īpašumu rūpējas,» pārliecināta G.Skulte.Tricina mājas pamatusDobeles šosejā 68 atrodas 19.gadsimta beigu daļā būvēta dzīvojamā māja, kurā pašlaik darbojas privātā mūzikas skola, bet nākotnē iecerēts izvietot dizaina biroju. Tās īpašnieka Andra Bolmaņa bēda ir garām braucošās automašīnas, kas nekvalitatīvā ceļa seguma dēļ rada pārāk lielu vibrāciju, nodarot neatgriezeniskus bojājumus celtnes pamatiem, turklāt, iebraucot bruģa padziļinājumos mūždien uzkrātajās peļķēs, tiek apšļakstītas sienas.«Ieejas durvis esam spiesti regulāri atjaunot, jāmazgā sienas. Vērsāmies pašvaldībā, lūdzot rast šīs problēmas risinājumu, bet atbildi tā arī nav izdevies sagaidīt,» bilst īpašnieks.Kad Dobeles iela remontēta, atlicis asfaltu uzklāt vien kādus desmit metrus tālāk, kas ļautu izvairīties no ūdens uzkrāšanās, taču nezināmu iemeslu dēļ tas nav izdarīts. Lietusūdeņu novadīšana pilsētā esot neatrisināta problēma - pietiek ar pavisam nelieliem nokrišņiem, lai daudzviet sakrātos neizbrienamas peļķes.Vēl bēdīgāka situācija izveidojās pērn, kad ielu remontstrādnieku vainas dēļ notika ūdensvada avārija, metra dziļumā appludinot vēsturiskās ēkas pagrabu un nodarot vairāku simtu latu zaudējumus. Lai gan tāme iesniegta atbildīgajām institūcijām, un pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» solījusies šo lietu atrisināt un ziņot par rezultātiem, atbilde līdz šim tā arī nav saņemta.«Rakstīšu vēlreiz,» apņēmies A.Bolmanis.Plašāk par šo tēmu, kā arī iespēju piesaistīt finansējumu no valsts budžeta un Eiropas fondiem, lasiet trešdienas, 19.marta, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Vēsture sauc palīgā

Kategorijas