ZZ.lv ARHĪVS

Piemin ciešanu upurus

Gaitis Grūtups

2008. gada 25. marts 17:13

377
Piemin ciešanu upurus

Aukstais un brāzmainais vējš dzēsa sveces un plandīja pie pieminekļa novietotos karogus. Tomēr otrdien Svētbirzē pieminēt komunistisko represiju upurus bija ieradušies vairāk nekā simts cilvēki.

Godinot pirms 59 gadiem izvesto komunistisko represiju upuru piemiņu, uz tradicionālu mītiņu Svētbirzē pulcējās pilsētas sabiedrības pārstāvji, tostarp politiķi un kultūras darbinieki, toties maz bija manāma jaunākā paaudze.«Tautas sanācis tik daudz kā vasarā,» secināja Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze» vadītājs Pēteris Āns.Viņš, atklājot mītiņu, minēja, ka 1949.gada martā tika veikts viens no slepkavīgās komunisma ideoloģijas briesmīgākajiem varasdarbiem - no savām mājām tika aizvesti divsimt tūkstoši Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rietumukrainas iedzīvotāju.Mācītājs kritizē mūsdienu sabiedrību Dzīvot tā, lai okupācija neatkārtojas, savās uzrunās aicināja Jelgavas galva Andris Rāviņš un rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune. Asā tonī runāja mācītājs Tālis Rēdmanis. «Izsūtīto paaudze gadu no gada sarūk un redz, ka tās pieredze jaunajiem nav vajadzīga. Tautai ar korumpētu valdību nav augsta reitinga ne NATO, ne Eiropas Savienībā,» sacīja mācītājs. Klātesošie viņa runu uztvēra atzinīgi.Pēc mītiņa politiski represētie devās uz pilsētas un rajona pašvaldību sarūpēto tēju ar pīrādziņiem kultūras namā «Rota», kur dalījās atmiņās par pārdzīvoto un apsprieda šīs dienas aktualitātes. Uz šo pasākuma daļu neviens no tautas vēlētajiem priekšstāvjiem tā arī neieradās.Apzināti vairāk nekā sešsimt bojā gājušiePatlaban politiski represētajiem aktuāls jautājums ir par memoriāla papildināšanu Svētbirzē, ko plānots paveikt līdz augustam.«Esam apzinājuši vairāk nekā 630 lēģeros un izsūtījumā bojā gājušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdus, kas tiks iecirsti akmenī,» «Ziņām» sacīja ilggadīgais LLU docents, staburadzietis Valdis Kleins.1949.gada 25.martā uzsāktajā čekas operācijā dažās dienās 33 ešelonos no Latvijas uz Sibīriju tika izvesti 42 125 cilvēki. No Jelgavas pilsētas un apriņķa tika izvestas 738 ģimenes jeb 2095 cilvēki. Lielāks šajā deportācijā izvesto skaits Latvijā bija vienīgi Liepājas un Kuldīgas pilsētās un apriņķos.