ZZ.lv ARHĪVS

Meklē risinājumu nesekmībai

Lāsma Antoneviča

2008. gada 28. marts 18:35

1465
Meklē risinājumu nesekmībai

2007.gadā nesekmības dēļ pamatizglītību valstī neieguva 2593 jaunieši, bet nepietiekams vērtējums kādā mācību priekšmetā bija 24 651 skolēnam, tādēļ atbildīgās institūcijas meklē cēloņus un metodes, lai situāciju uzlabotu.

Salīdzinot datus par skolēnu skaitu vispārizglītojošās skolās, kuri pārcelti nākošajā klasē ar vienu līdz trīs baļļu (nepietiekamu) vērtējumu atsevišķos priekšmetos, konstatēts, ka nesekmībai valstī, kā arī mūsu pilsētā un rajonā, ir tendence vērsties plašumā. 2005.gadā nesekmīgi bija 8,55 procenti Latvijas skolu audzēkņu, 2006.gadā - 9,21 procents, bet 2007.gadā - 9,71 procents.Visvairāk skolēnu negrib mācīties 8.klasē (pērn - 19,36 procenti nesekmīgo). «Divnieku karaļa» titulu nes galvenokārt puiši. Pagājušajā mācību gadā nepietiekams vērtējums kādā no priekšmetiem bija vien nepilnam procentam meiteņu. Dati liecina, ka visčaklākie skolēni mācās Saldus rajonā (četri procenti nesekmīgo), bet visvairāk neglītu liecību mājās nes Kuldīgas rajonā (16 procenti). Jelgavas pilsētā un rajonā 2006./2007. mācību gadā nesekmīgi bija 11 procenti skolas bērnu.Kļūdas izglītības sistēmāSituācija ar nesekmību ir dramatiska, un tai ir daudz dažādu iemeslu, atzīst Jelgavas 4.vidusskolas direktors Agris Celms.Analizējot vērtējumu mācībās līdz skolēnu pavasara brīvlaikam, dažās klasēs sekmīgas atzīmes saņēmuši vien divi līdz pieci audzēkņi, stāsta direktors, minot, viņaprāt, būtiskākos nepietiekama vērtējuma cēloņus.«Pirmkārt valstī novērojama mācību programmu un metodikas neatbilstība reālajai dzīvei. Ja vēlamies piekopt rietumu «saudzējošo sistēmu», tad mums jāpārņem arī viņu programmas. Arī vecāki pavada daudz mazāk laika ar saviem bērniem, nekā tas bija iepriekš, un mainījies pašu skolēnu dzīves veids, kurā nozīmīgu vietu ieņem internets un obligātās izklaides,» norāda A.Celms, skeptiski raugoties uz iespēju kaut ko šajā situācijā mainīt.«Šaubos, vai valsts līmenī izdosies nodefinēt īstos cēloņus, jo kļūdu un bezjēdzību izglītības sistēmā ir kopš 90.gadu sākuma,» piebilst skolas direktors.Būs jauna datorprogrammaLai mēģinātu risināt Latvijas skolēnu nesekmības problēmu, ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstu uzsākts projekts, kura centrālais uzdevums ir ar datorprogrammas palīdzību izveidot skolēna kavējumu un uzvedības vērtējuma uzskaites sistēmu. Projekta īstenotāji norāda, ka pašlaik skolotāju, sociālo darbinieku, policistu un izglītības pārvalžu speciālistu darbība ir nesaskaņota un haotiska. Bez tam bieži vien vecāki bērna nesekmības problēmas atstāj skolas ziņā, jo paši ar šo uzdevumu netiek vai nevēlas tikt galā.Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka vairākās pilsētas izglītības iestādēs veiksmīgi darbojas e-klase, kurā datorizēti tiek veikta skolēnu sekmju un kavējumu uzskaite.«Šī sistēma ir efektīva tikai tajā gadījumā, ja to izmanto vecāki un viņiem ir nepieciešama savlaicīga informācija par bērna sasniegumiem un attieksmi pret mācībām, kas palīdz novērst stundu kavējumus un motivē meklēt risinājumus mācību programmas apguvei,» atzīst G.Auza.Skolēni ar nepietiekamu vērtējumu mācībās (procentos):2004./2005. mācību gadāValstī - 8,55Jelgavas rajonā - 8,06Pilsētā - 8,782005./2006. mācību gadāValstī - 9,21Jelgavas rajonā - 8,51Pilsētā - 10,042006./2007. mācību gadāValstī - 9,71Jelgavas rajonā - 11,09Pilsētā - 11,13Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtie dati