Ceļu būve atgūst pozīcijas

2008. gada 2. aprīlis 17:43

600

«Ceļš ved uz augšu» - šāds nosaukums dots kampaņai, kas vērsta uz kvalificēta darbaspēka piesaisti ar ceļu būvi saistītām profesijām. Tās atklāšanai veltītajā 2.aprīļa preses konferencē līdztekus ceļu attīstības problēmām un perspektīvām satiksmes ministrs Ainārs Šlesers stāstīja par jau sasniegto un ieplānoto visā šajā nozarē.

Valsts finansējums pieaugFinansējums no valsts budžeta ar katru gadu palielinās, tomēr «kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļu būvniecībā, remontos un uzturēšanā ieguldīts daudz par maz līdzekļu», uzskata satiksmes ministrs. Savukārt kā pozitīvs sasniegums A.Šlesera ministrēšanas laikā minēta Valsts autoceļu fonda atjaunošana.Ministrs arī uzsvēra, ka autoceļiem atkal tiek garantēts finansējums - konkrēta daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem, pie tam ar ikgadēju piecu procentu pieaugumu (no 65 procentiem 2007. gadā līdz 80 procentiem 2010. gadā).No 236,4 miljoniem latu, kas šogad Latvijā noteikti autoceļu fonda programmai, 70 procenti paredzēti valsts autoceļu finansēšanai, bet 30 procenti atvēlēti mērķdotācijām pašvaldību ielu un ceļu labošanai. Tuvākajos gados no valsts budžeta sagaidāms finansējuma pieaugums vidēji par 30 - 40 miljoniem (ik gadu). Tādējādi 2014.gadā pašvaldības saņemtu 153,2 miljonus, bet valsts ceļi - 367,5 miljonus latu. Pašvaldībām lielu atspaidu došot panāktā vienošanās, ka no nākamā gada vēl papildus - līdz 35 miljoniem - pieaugs finansējums otrās šķiras ceļiem.Jelgavas rajonā tuvāko trīs gadu laikā valsts galveno autoceļu sakārtošanas projekta ietvaros paredzēts veikt darbus trijos Rīgas - Jelgavas - Lietuvas robežas ceļa posmos (no 39,8. līdz 43,1.kilometram, no 48,5. līdz 57,2. un no 71. līdz 76,1.kilometram).Projektā - Jelgavas maģistrāleValsts līdzekļi tomēr nav neierobežoti, tāpēc tiek gatavots pirmais valsts un privātās partnerības (VPP) izmēģinājuma projekts - autoceļa A2 posms Rīgas apvedceļš - «Sēnīte».Kā «Ziņām» komentēja valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, šis projekts kā pirmais izraudzīts galvenokārt tāpēc, ka «šeit principā ir atrisināts zemes īpašuma jautājums.» Turpmāko VPP projektu prioritārā secībā nākamie ir posms Baltezers - Saulkalne un Ķekavas apvedceļš, aiz kuriem «rindā» līdz ar Kokneses ceļa būvi seko Rīgas - Jelgavas ātrgaitas maģistrāle. Attiecībā uz Jelgavas maģistrāles projektu T.Straume atgādināja, ka «pašreiz tas nodots publiskā apspriešanā, un vislielākās problēmas rada Olaines jautājums, jo iedzīvotājiem maģistrāle, kas šķērso teritoriju, loģiski, sagādā neērtības». Speciālists prognozē, ka iespējams arī lēmums par Olaines apvedceļa izbūves nepieciešamību, kas attālinās Jelgavas maģistrāles projekta īstenošanu.Lieliem darbiem - labus darītājusLielo projektu īstenošanai nepieciešams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēks, tāpēc arī uzsākta un līdz 2.maijam turpināsies kampaņa «Ceļš ved uz augšu».Atklāšanas pasākumā gan A.Šlesers, gan T.Straume, kā arī valsts a/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš un biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka autoceļu būvē strādājošajiem vidējā mēneša izpeļņa jau tagad ir 622 lati, un ir vērts padomāt, vai «doties peļņā uz Īriju vai strādāt Latvijas ceļu būvē».

ZZ.lv ARHĪVS

Ceļu būve atgūst pozīcijas

Kategorijas