Latvijas ziemeļi – igauņu Sakala

2012. gada 6. septembris 14:54

697

Vai vēlies sevī atklāt igauni un pie viena secināt, ka nebaidies pasmieties par sevi un neesi sarūsējis vai aizspriedumu pilns? Gribi izbaudīt, kā garšo zaļās aļģes kokteilis vai paša cepts ūdens kliņģeris un Rūjienas saldējums? Tad posies ceļā uz seno igauņu Sakalas valsti. Mūsdienās tās viens stūrītis ir jāmeklē Latvijā – uz ziemeļiem no Sedas upes.

No pieminētā Ziemeļlatvijas apvidus Igaunija ir teju ar roku aizsniedzama. Lai nepiedzīvotu konfliktu ar robežsargiem, obligāti jāpaņem līdzi pase, jo tur ir pierobežas josla.Prezidentam – muļķu mētelisPar Igaunijas tuvumu atgādina arī Naukšēnu Cilvēkmuzejā redzamais. Nezin vai vēl kāds muzejs Latvijā apmeklētājiem piedāvā iespēju iemūžināt sevi fotogrāfijā blakus Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam (pareizāk sakot, lielai viņa fotogrāfijai) un piedevām pavilkt uz zoba augsto amatpersonu? Šajā attēlā Ilvesam mugurā ir muļķu mētelis jeb igauņu vīriešu tautas tērps, laipni paskaidro Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītājs Arnis Ozoliņš. Izrādās, Naukšēnu novads robežojas ar Dienvidigaunijas vēsturisko Mulgimā novadu jeb Muļķu zemi, no kurienes šis tautas tērps. Purvaino Vīlandes apgabala rietumdaļu igauņi tradicionāli dēvē par Mulgamaa. «Maa» viņu valodā nozīmē «zeme», bet par «mulgi» izcelsmi ir šāds stāsts. Igauņus, kuri, vai pušu plēsdamies, liesajā zemītē mēģinājuši izaudzēt labību, kaimiņi latvieši saukuši par muļķiem. Igauņi divus mīkstinātus līdzskaņus blakus nav varējuši izrunāt, un tā nu muļķis tapis par mulgi.Ja gribat pavadīt vairākas aizraujošas stundas Ziemeļlatvijā, noteikti apmeklējiet Cilvēkmuzeju. Tiks piedāvāti atraktīvi stāsti un jautra līdzi darbošanās, bet noslēgumā ikviens muzeja apmeklētājs mājās dosies kā simtprocentīgs naukšēnietis un zinās pat to, kā kurkst Naukšēnu vardes un kāpēc šajā pusē līdzi jānēsā lāču baidāmais koks.Tur sēdēja FredisNe velti Cilvēkmuzeja goda persona ir lielais joku plēsējs Andris Freidenfelds jeb Fredis un grupa «Labvēlīgais tips». Tautā iecienītā šīs grupas albuma «Naukšēnu disko» nosaukums radies pēc kāda koncerta, ko «Labvēlīgais tips» spēlēja Naukšēnu kultūras namā. Cilvēkmuzejā ir īpašs krēsls, kas joprojām glabājot Freda pēcpuses nospiedumu. Gids arī piedāvās apskatīt Naukšēnu muižu, kuras tagadējā ēka uzcelta 1843. gadā uz vecās muižas pamatiem. Bijušajā siernīcā – astoņstūru mūra ēkā – būs jāmeklē spīganas. Sievietēm tur piedāvās īpašo cēlējspēku – piestu un lizi. Taču ar izmēģināšanu jābūt uzmanīgām. Ja izdodas pacelties divu metru augstumā, klāt ir raganu nokniebējs!Senajā klētī toties būs darbs vēderam. Tur varēsiet degustēt Naukšēnos ražotos bezalkoholiskos dzērienus un rapša vai linsēklu eļļu ar kanēļa, sinepju, citronu, ķimeņu, diļļu, ķiploku piedevu. Ja gribas ko stiprāku, tad Cilvēkmuzeja kafejnīcā degustācijai galdā cels vietējā zemnieku saimniecībā «Lejasķerzēni» ražoto mājas vīnu – no paradīzes āboliem, ceriņu, bērzu sulas, upeņu lapām. Ja gribat nogaršot ko pavisam īpašu, tad vaicājiet gidam pēc Naukšēnu eksportpreces, ko ražo firma «Delta Rīga», – zaļās aļģes hlorellas pulvera, ko vislabāk iekšā var dabūt, sajauktu ar sulu. Hlorella stiprinot organismu ar 19 aminoskābēm, 20 vitamīniem un minerāliem.Ja ir vēlēšanās mēģināt ieraudzīt Rūjas upē dzīvojošo bebru Urmasu vai vienkārši priecāties par Ziemeļlatvijas ainavu, var doties izbraucienā ar motorizētu plostu «Ruhjas Donalds» un domāt, kā tad senatnē igauņi pa savu Ruhju jeb latviešu Rūju atkuģojuši līdz tagadējiem Naukšēniem. Bet kā punkts uz i būs pēršanās kādā no piecām vietējām pirtīm, no kurām slavenākā ir čigānu. Pirtnieks Aivars Rullis palepojas, ka Muzeju naktī to uzslējis pat Rīgas centrā, Farmācijas muzejā. Rūjienas aldējuma garšaNetālu no Naukšēniem ir Rūjiena, kur ražo vairāk nekā 30 veidu saldējumu un saldējuma tortes. Šis gads SIA «Rūjienas saldējums» ir īpašs – Rūjienas pienotavai aprit 100 gadu. Ar uzņēmumu iepriekš sazinoties, iespējams pieteikties ekskursijā. Nobaudīt var arī šā gada jaunumus – rabarberu un bumbieru saldējumu un saldējumu ar riekstu pastu.Rūjienā vēl var apskatīt novadpētniecības muzeju un izstāžu zāli un pēc tam doties uz aptuveni desmit kilometru attālajām Ķoņu dzirnavām.Dzirnavās kā sendienāsPirms 200 gadiem celtās un mūsdienās atjaunotās Ķoņu dzirnavas dzirnavas uz Rūjas upes ir vienīgā vieta Latvijā, kur zem viena jumta tiek malti graudi, vērpta vilna un šūtas segas ar vilnas polsterējumu. Uz šejieni saimnieki ved arī savu suņu un trušu vilnu, lai pretī saņemtu dziju.Dzirnavām otru elpu iedevusi saimniece Mirdza Čākure un viņas māsa Mārīte Dreija ar domu arī mūsdienās saglabāt seno arodu prasmi. Ekskursijā tiks izrādīts un izstāstīts, kā senos laikos mala graudus, bet kārstuvē un vērptuvē pat iedarbinās vecās pirmskara Rīgas mašīnu fabrikā ražotās iekārtas, kas joprojām strādā.Iepriekš piesakoties, ekskursanti par papildu samaksu var pagatavot un pēc tam paši apēst ūdens kliņģerus. Mīkla pēc saimnieces mammas receptes jau ir iejaukta. Pašiem atliek vien izveidot kliņģerus, izvārīt ūdenī, tad tos pārkaisīt ar ķimenēm vai ko saldāku un cept malkas krāsnī.Ķoņu dzirnavās iespējams pārnakšņot istabiņās, kurām interjeru ar radošu izdomu veidojusi pati saimniece, un paēst. Ēdienkartē vienmēr ir mazas, gardas pankūciņas ar medu vai ievārījumu.Uzkodai – svaigas sēnesJa atpakaļceļā sanāk doties pa šoseju Rūjiena – Valmiera, tad ir vērts pieturēt Rencēnu pagasta apdzīvotā vietā Sauļi un nogriezties uz zemnieku saimniecību «Dulbeņi». Šī bioloģiski sertificētā saimniecība ir viena no retajām Latvijā, kur audzē šitakē sēnes.Sēņu fabrika izveidota skujkoku mežā. Ekskursanti no baļķīša var nolauzt svaigu sēni, nogaršot un spriest, vai tiešām tai ir saldkrējuma, ķiploku un riekstu garša, kā rakstīts grāmatās. «Dulbeņu» saimniece Aigita Milovankina skaidro, ka šitakē ir otra labākā ārstnieciskā sēne pasaulē. Tai ir specifiska struktūra, kas spēcīgi stimulē imūnsistēmu un iedarbojas pret vēža šūnām.

ZZ.lv ARHĪVS

Latvijas ziemeļi – igauņu Sakala

Kategorijas