Dziedošās tautas dvēseles lolotāja

2008. gada 5. aprīlis 07:10

4132

Jau šovasar daudzu tūkstošu tautiešu domas būs saistītas ar lielajiem dziesmu un deju svētkiem. Tos gaida arī Lielplatones, Elejas un Platones pagastā. Te darbojas koris «Sidrabe», ko jau ceturto gadu desmitu vada Zita Kurševa.

Tikko kā uz Lielvircavas tautas nama skatuves sadziedājies Jelgavas rajona apvienotais koris, ko veido Ozolnieku koris, Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagasta koris «Svīri», kā arī sidrabnieki. Gaisā virmoja cerīgs mākslas un nacionāls pārdzīvojums, ka pat mazinās «cemme», ka tu neesi starp augstākās sabiedrības «vipiem» vai «fiksi» izpirkto biļešu īpašniekiem, kas varēs skatīt svētku koncertus Rīgā. Sadziedāšanas reizē interesanti bija vērot diriģentus - katram savs raksturs, juta arī uztraukumu. Zita Kurševa viņu vidū šķita viena no smaidīgākajām, kas ne tikai vada kori, bet arī bauda svētku gaidīšanas noskaņu. Jaunajiem speciālistiem lika dziedātKad Jelgavas Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļas absolvente Zita Sondore ieradās savā pirmajā darbavietā Lielplatones tautas namā, bija dziļi padomju laiki - 1971.gads. Ļeņina portreti visās malās, konkursos un skatēs žūrijās vienmēr sēdēja arī kompartijas funkcionāri. Taču bija arī pozitīvais - mudināja dziedāt kopsaimniecību jaunos speciālistus. Par koru lietām neatslābstoši runāja ciemu padomēs, kopsaimniecībās. Vispār koru bija vairāk. Brīvdomības, protams, mazāk. Zita atceras: «Braucot no vieniem dziesmu svētkiem, vīri autobusā piepeši rāva vaļā «Zilo lakatiņu». Ko nu! Katrā kolektīvā taču bija savs drošības komitejas ziņotājs jeb «stukačs», kam par tādas «fašistiskas» leģionāru dziesmas dziedāšanu vajadzētu atskaitīties, kur pieklājas. Toreiz tiešām viena dāmīte zīmīgi, savā sēdeklī pagriezusies, atskatījās atpakaļ - kuri tad tie dziedātāji ir? Tomēr nekādu nepatikšanu pēc šā fakta nebija.» Dziesmu svētku simtgades 1973.gada koru karos jaunā diriģente Zita Sondore kopā ar Lielplatones kori sevi pieteica pirmo reizi. Tā nu visi nākamie dziesmu svētki bijuši kā virsotnes viņas turpmākajā darbā. Abiem senči Latgalē1973.gads Zitai bija zīmīgs ar to, ka no Jelgavas - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas - uz Lielplatoni atnāca strādāt Māris Kurševs. Viņš ir dzimis latgalietis no Balvu rajona. Zita dzimusi un augusi Bukaišu pagastā, taču viņas senči arī ir latgalieši, kas Zemgalē ienāca tāpēc, ka divdesmitajos gados, dalot muižas, šeit vieglāk varēja dabūt zemi.Caur dziesmu radās Zitas un Māra mīlestība, un 1976.gadā tika nosvinētas kāzas. Jāpiebilst, ka Māris spēlē ģitāru un kļuvis par ļoti aktīvu portāla www.dziesmas.lv līdzveidotāju. Kurševu ģimenē uzaudzināti trīs bērni un nu jau aug mazmeitiņa. Pa mūziķa ceļu iet vecākais dēls, nu jau pazīstamais dziedātājs Jānis Kurševs, bet meitas Maija un Liene strādā apģērba un dizaina jomā.«Kad Jānis pabeidza Lielplatones pamatskolu, es viņam teicu, ka tagad ir divi varianti - vai nu iet uz Zaļenieku arodvidusskolu mācīties par traktoristu, vai arī doties uz Jelgavas Mūzikas vidusskolu, kas prasa tūlītēju piespiešanos klavieru spēlēšanā,» atceras Zita Kurševa.Pārdomājis mātes teikto, Jānis izvēlējās otro variantu. Nu jau viņš studē Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā.Radošās enerģijas meklējumosZita Kurševa bieži domā par cilvēku attiecību mākslu. Kur ņemt tās domas un vārdus, kuri gan vecāku - bērnu, gan diriģentes - koristu attiecībās varētu radīt milzu pozitīvo enerģiju? Kad būt stingrai, pat skarbai, kad žēlojošai? Tai enerģijai kaut kur jābūt. Par to liecina kaut vai senču piemērs uz plikas zemes, svešā pusē radot savu zemnieku saimniecību un izaudzinot prāvu ģimeni.Būt dziedātājam, kultūras darbiniekam - tā nav viegla maize. Jānis jau pamēģinājis konkurēt ar ķīniešiem uz Rietumeiropas skatuvēm. Latviešu kordiriģentu lielais vairums tāpat arī Zita strādā vēl citu maizes darbu. Tas viņai ir dziedāšanas skolotājas amats Lielplatones Speciālajā internātskolā. «Visgrūtākās koriem bija astoņdesmito gadu beigas, deviņdesmito gadu sākums,...» atceras diriģente.Plašāk par Zitas Kurševas dzīvi un darbu lasiet sestdienas, 5.aprīļa, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Dziedošās tautas dvēseles lolotāja

Kategorijas