ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Sabiedriskā apspriešana - vasaras sākumā

Edgars Sauka
Vietējās ziņas

2008. gada 9. aprīlis 17:45

598
Sabiedriskā apspriešana - vasaras sākumā

Nesagaidot applūstošo teritoriju noteikšanas metodikas izstrādi, Jelgavas pašvaldība turpina darbu pie jaunā pilsētas attīstības plāna. Paredzēts, ka tas sabiedriskās apspriešanas otrajai kārtai varētu būt gatavs jūnija sākumā, un tajā varētu tikt ievērojami samazinātas līdz šim par applūstošām uzskatītās teritorijas.

Kā «Ziņām» skaidro Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, jau 2005.gadā sākts strādāt pie Jelgavas attīstības plāna jaunās redakcijas, kas, salīdzinot ar iepriekšējo, precizēs teritorijas, kas pilsētā tiek uzskatītas par applūstošām plūdu laikā.Palīdz likuma izstrādātājiemG.Osīte uzsver, ka Jelgava bijusi viena no pilsētām, kurai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) lūgusi izstrādāt vairākus modeļus plāniem par applūstošajām teritorijām attiecīgos laika posmos. Līdzšinējais Aizsargjoslu likums noteica, ka par tādām jāuzskata vietas, kas zem ūdens nonāk vismaz reizi simts gados.Līdz ar to no Jelgavas 60 kvadrātkilometriem par applūstošiem tika uzskatīti 26. Attīstībai neizmantojamas ievērojamas teritorijas ir arī citās Latvijas pilsētās, kas atrodas pie upēm. Jelgavnieki modelējuši iespējamos plūdu variantus, kas iesniegti RAPLM. Zināmā mērā tas līdzējis Saeimas deputātiem izšķirties par martā apstiprinātajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Strādā paralēliLikuma grozījumi paredz, ka metodika, kā noteikt applūstošās teritorijas, Vides ministrijai jāizstrādā līdz 1.jūnijam.«Domāju, ka pēc noteikumiem veidotā plūdu karte daudz neatšķirsies no tās, pie kuras pašreiz strādājam,» uzsver G.Osīte.Jau skaidrs, ka, modelējot plūdu briesmas, par applūstošām uzskatītās teritorijas būs mazākas par līdzšinējām. Par cik mazākas, to vēl grūti spriest, jo pašvaldības rīcībā esošās plūdu kartes neesot pilnīgas. Nepilnīga informācija esot arī valsts hidrometeoroloģiskā dienesta rīcībā. Reāli par plūdu apdraudētām varētu tikt uzskatīta Lielupes un Svētes paliene. Jauni principi, jauna karteVasaras beigās, jau strādājot pie attīstības plāna pēdējā varianta, būs pieejama jauna pilnībā datorizēta vairākdimensiju pilsētas karte. Fotografējot no lidmašīnas, ar īpašu zemes virsmas skenēšanas metodiku veikta Jelgavas kartografēšana. Pirmkārt, šī karte būs izmantojama pilsētas teritorijas attīstības plānošanā nākamajam posmam. Otrkārt, varēs modelēt plūdu iespējamību pa gadiem, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju. Visbeidzot būs iespējams apzināt plūdu briesmas katrai konkrētajai teritorijai uzreiz pēc informācijas saņemšanas par ūdens līmeņa celšanos Lielupē vai Svētes upē. Saskata problēmasSaistībā ar minētajiem grozījumiem «Ziņu» aptaujātie Jelgavas rajona pašvaldību vadītāji saredz virkni problēmu. Nav skaidrs, kas finansēs grozījumu izstrādi teritoriju plānojumos. RAPLM atbilde līdz šim bijusi izvairīga. Vēl neesot gatavi noteikumi, kā turpmāk tiks noteikta iespējamā plūdu zona. Nav arī skaidrs, kādas izmaiņas pašvaldību teritoriju attīstības plānos ienesīs nākamgad paredzētā novadu veidošanas pabeigšana. Līdz ar to likumā noteiktais 18 mēnešu termiņš, lai veiktu izmaiņas, varētu nebūt reāls.Noteikumi būšot laikāVides ministrijas Vides aizsardzības departamenta ūdens resursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone, kuras vadībā top applūstošo teritoriju plūdu novērtēšanas metodika, «Ziņām» apgalvo, ka viņu dēļ darbs pie plānojumu grozījumiem pašvaldībās nekavēšoties. 1.maijā noteikumi nonākšot Valsts kancelejā. Ministrija lūgs Ministru kabinetam tos apstiprināt paātrinātā tempā. VIEDOKĻIEdgars Turks, Valgundes novada domes priekšsēdētājs:Grozījumi Aizsargjoslu likumā pašvaldībai ir nozīmīgi - teritorijai cauri tek Lielupe, kas katru gadu pārplūst. Tagad plūdu zonā ietvertas teritorijas, kuru applūšanas varbūtība ir reizi simts gados, turpmāk tajā atbilstoši likumam būs jāiekļauj tās, kuras plūdi skar reāli. Problēma - kas maksās par grozījumu izstrādi. Par to līdz šim nav dzirdēts. Jāņem arī vērā, ka novads Satversmes tiesā apstrīdējis iekļaušanu citā - Jelgavas novadā. Tas situāciju sarežģī, jo RAPLM, dalot naudu, uz mums par to var šķībi paskatīties. Māris Ainārs, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājsAttīstības plānu pārstrādāt atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem nav problēma. Jautājums vienīgi - pēc kādas metodikas to darīt. Pēc likuma tam jābūt gatavam jūnija sākumā. Tad jau redzēs, jo novadā visas augstuma atzīmes virs jūras līmeņa ir zināmas. Par to, vai attīstības plāna grozījumiem kāds iedos naudu, šaubos. Ticamākais, tā būs jāmeklē pašiem.

Kategorijas

Kategorijas