Kā atgūt vēstures acis?

Pastaigājoties pa Jelgavas ielām, kur vēl jūtama vēstures elpa, skatiens mēdz slīdēt pār dažnedažādām koka detaļām, kuras pirms vairāk nekā simts gadiem radījis kāds izcils meistars. Taču tad pēkšņi prieku par saglabāto senatni sabojā kas pliķim līdzīgs - vēstures seja zaudējusi tās raksturīgos vaibstus un ieguvusi bezpersonisku plastmasas «brīnumu».
Logu ir daudz, un, veidojot ēku kopskatu, tie būtiski iespaido pilsētas vidi. Tas ir arī viens no svarīgākajiem ēkas elementiem, kas eksponējas fasādē un ir interjera daļa. Tas ir komplekts, par ko mūsdienās bieži vien aizmirst. «Vēsturiskie logi ir sava laika dokuments, ko vajadzētu saudzēt un kopt, taču arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad to vietā nākuši plastmasas, pilnībā izkropļojot kultūrvēsturisko vidi,» skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte.Nav nekā labāka par PVC?Pasaules kari Jelgavas arhitektūrā cirtuši nedzīstošas rētas, un tikai pārdesmit ēkas vēl liecina, kāda mūsu pilsēta varēja izskatīties 18.gadsimta beigās. Līdz ar šīm būvēm saglabājušies vēl citi tā laika liecinieki, piemēram, izgreznoti logi, ieejas durvis, kāpnes, tomēr mūsdienu īpašnieki bieži vien pret šo mantojumu izturas vienaldzīgi.«Iemesli tam ir divi. Pirmkārt, finansiālie apsvērumi. Diemžēl sanācis tā, ka koka apbūvē pārsvarā mitinās maznodrošināti iedzīvotāji un nelabvēlīgas ģimenes, kurām diez vai būtiskākais šķiet saglabāt vēsturi. Otrkārt, par šo jomu cilvēki arī ir nepietiekami izglītoti - viņiem šķiet, ka nav nekā labāka, kā nomainīt satrunējušo koka logu pret PVC jeb plastmasas. Taču tas ir liels neprāts likt koka namā šos it kā modernos logus,» stāsta pilsētas galvenais arhitekts Uldis Seržāns.Arī G.Skulte saskata vairākas koka logu priekšrocības, piemēram, kvalitatīvi izgatavoti, tie kalpo divas reizes ilgāk par plastmasas logu ražotāju solīto laiku, turklāt tieši koks palīdz novērst mitrumu un pelējumu telpās, kur nav atbilstošas ventilācijas, nemaz nerunājot par saglabāto vēstures daļu.Vēstures postītājus var sodītSaprotami varētu būt dažu patiesi trūcīgu cilvēku centieni uzlabot dzīves apstākļus, atbrīvojoties no savu laiku nokalpojušajiem logiem, bet visai neizskaidrojama ir krietni turīgāku personu izturēšanās pret pagātnes liecībām.«Man sirds sāp, skatoties, kas noticis ar Filozofu ielas 3.namu. No vēsturiskās celtnes pazuduši tumši brūnie, senatnīgie logi ar interesanto rūtojumu un to vietā nākuši balti plastmasas «kluči»,» savu pieredzi cīņā ar vēstures postītājiem atklāj G.Skulte.Minētajā ēkā vien daži logi saglabājuši sākotnējo izskatu, bet pārējie kļuvuši par nodevu modernajām tehnoloģijām. Diemžēl arī ēkas saimnieks nav centies rast kompromisu ar pieminekļu aizsardzības speciālistiem.Saskaņā ar Jelgavas pilsētas saistošajiem apbūves noteikumiem Nr. 82, «logu likvidēšana vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņa ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu». Saistošie apbūves noteikumi nosaka, ka logu rāmju krāsojuma tonim ēkas fasādē jābūt vienādiem. «Par saistošo apbūves noteikumu neievērošanu ēku īpašnieku varam sodīt, jo viņš ir veicis nelikumīgas ēku fasādes izmaiņas,» piebilst U.Seržāns.Tiesa, arhitekts arī atzīst, ka ietekmēt pret vēstures mantojumu vienaldzīgos ēku īpašniekus ir visai grūti, un tā esot visas Latvijas problēma. Vietā atgādināt, ka ikviena ēkas pārbūve ir jāsaskaņo ar būvvaldi, jo tas var pasargāt no nevajadzīgām nepatikšanām un soda naudas, kā arī nepieciešamības paveikto atkal demontēt. Savukārt izmaiņas vēsturiskajās celtnēs jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.Kamēr daži īpašnieki vēl domā, ko darīt, pašvaldība ķērusies pie kāda projekta īstenošanas - šogad plānos iekļauta divu daudzdzīvokļu ēku Filozofu 46 un Vārpu ielā 18 rekonstrukcija, kuras laikā tiem tiks atdots arī vēsturiskais izskats.Top izmaiņas saistošajos noteikumosŅemot vērā citu pilsētu, piemēram, Kuldīgas pašvaldības, īstenoto, arī Jelgavas dome strādā pie jaunu saistošo noteikumu izstrādes. Tajos daudz precīzāk tiks definēta īpašnieku atbildība par izmaiņām ēkas izskatā, tajā skaitā - logu nomaiņu, bet jāuzsver, ka arī spēkā esošajos pilsētas apbūves noteikumos, skaidri noteiktas prasības logu likvidēšanai vai nomaiņai. Pagaidām gan precīzi nevar pateikt, kad tie tiks apstiprināti, taču būvvalde cer, ka ar tiem izdosies ieviest pilsētā lielāku kārtību.«Viena lieta - vēsturiskais mantojums, kas arī ir ļoti svarīgi, bet procentuāli daudz vairāk ir daudzdzīvokļu namu, kuru fasādes izkropļotas ar dažādu krāsu un konstrukcijas logiem,» uzskata U.Seržāns. Arī ar šo situāciju cīnīties palīdzēšot cīnīties jaunie saistošie noteikumi.Gan G.Skulte, gan U.Seržāns atzīst, ka restaurācija ir dārgāka nekā jaunas detaļas izgatavošana, tomēr būtu labi, ja cilvēki, ja vien to ļauj viņu finansiālais stāvoklis, iemācītos domāt ilgtermiņā, neiznīcinot vēl atlikušo vēstures mantojumu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”