Karjeras pirmā palīdzība

2008. gada 22. aprīlis 16:21

776

Pērn Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), līdzīgi kā vēl piecas augstākās mācību iestādes valstī, sāka jaunu, Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu maģistru studiju programmu «Karjeras konsultants».

To Jelgavā apgūst galvenokārt pedagogi, jo Eiropas Savienība (ES) karjeras izglītību pasludinājusi par vienu no prioritātēm, kurai jāsākas līdz ar mazā bērna ienākšanu pa skolas durvīm un jāturpinās visa mūža garumā, jo sen pagājis laiks, ka izvēlētā profesija bija visam mūžam. Mainīgie darba tirgus apstākļi, savu interešu noskaidrošana un pielāgošana realitātei ir nemitīgs process, kurā svarīgi noturēties un nepazust. Meklējumos lieti noder profesionāļu padoms, kurš nepārtraukti jāpilnveido, tāpēc turpināt izglītošanos LLU nolēmusi arī Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu kabineta vadošā karjeras konsultante Helga Kanča un konsultante Marika Matvejeva, kā arī Jelgavas rajona padomes jaunatnes lietu koordinators Edgars Paulovičs, kurš skolās pārzina arī karjeras izglītību. Ar viņiem saruna par pagātni, tagadni un nākotnes vīzijām darba ceļu labirintos.17 gadus mainīta domāšana«Līdz 1991.gadam Latvijā pastāvēja profesionālās orientācijas sistēma par turpmākajiem izglītības un darba virzieniem, kas tika saprasta kā informācijas sniegšana jauniešiem. Jēdzieniem «karjera» un «karjerisms» sabiedrībā bija negatīva pieskaņa,» aicinot apgūt jauno studiju programmu, savulaik sacīja LLU Izglītības un mājsaimniecības institūta lektors Tālivaldis Sēja.17 gadu laikā situācija karjeras izglītībā ir ievērojami mainījusies, kaut arī vēl ir daudz darāmā, norāda speciālisti. Izglītības iestādēs organizēti dažādi pasākumi - risinājušās karjeras dienas, izvietoti informatīvie stendi, bijušas tikšanās ar darba devējiem. 2002.gadā Jelgavā darbu sāka pašreizējais Karjeras pakalpojumu kabinets. Tomēr vienu no lielākajiem pavērsieniem iezīmēja 2005.gads, kad valstī tika sākts Profesionālās izglītības attīstības aģentūras īstenots projekts «Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā» (KIPNIS). Tā laikā par vairāk nekā vienu miljonu latu tiek apmācīti 3700 skolotāji, izstrādāti un publicēti informatīvie materiāli, kā arī izveidots karjeras konsultanta profesijas standarts un tam atbilstoša studiju programma un sagatavoti mācībspēki tās ieviešanai augstskolās.Trūkst vienotas sistēmas«Lai apgūtu ES piedāvātos līdzekļus jauniešu un pedagogu izglītības jomā, karjeras izglītība valstī tiek deklarēta kā prioritāte. Ārzemēs šī sistēma ir veidota kā valsts sociāls atbalsts pilsoņiem, kamēr pie mums tā ir sadrumstalota. Karjeras centri ir vairāk lokāli, jo to veidošana ir atstāta pašvaldību un mācību iestāžu ziņā,» pašreizējo situāciju raksturo E.Paulovičs.Ieguldītie līdzekļi skolotāju apmācībā, materiālu radīšanā un studiju programmas izveidošanā varētu izrādīties neefektīvi, ja valstī netiks izveidota vienota sistēma - nodrošinātas darba vietas un atalgojums, pārliecinātas arī H.Kanča un M.Matvejeva.«Neatbalstu kampaņveidīgus pasākums, kas sākas ar lielu pompu, ka nu tik būs, bet beigās «čiks» vien sanāk, kas liek man skeptiski raudzīties arī uz šo projektu. Sistēmas vēl noteikti nav,» atzīst Karjeras pakalpojumu kabineta vadošā karjeras konsultante.Tomēr pastāv cerība, ka nākotnē katrs zinās, kur strādā karjeras konsultants, pie kura var aiziet un aprunāties brīžos, kad jāizvēlas turpmākā darba vai izglītības ceļš, tā T.Sēja.Seko līdzi absolventa gaitāmStudijas jaunajā maģistrantūras programmā ir kā darbs laboratorijā, kurā pasniedzēji kopā ar studentiem, apgūstot ārvalstu pieredzi un daloties paši savā, veido nākotnes redzējumu, kādam būtu jāizskatās karjeras izglītības modelim.«Šim darbam būtu jāsākas kopš mazām dienām, kad skolotājs visā mācību laikā pēta audzēkņa intereses un spējas un, redzot, ka viņš nebūs, piemēram, augstskolas bērns, virza uz profesionālo izglītību. Tomēr pedagogam, kas pasniedz savu priekšmetu un vēl ir klases audzinātājs, iedziļināties šajā informācijas gūzmā un parādīt audzēknim ceļu dzīvē ir praktiski neiespējami,» atzīst E.Paulovičs.«Lielbritānijā katrā izglītības iestādē ir karjeras kabineti, kur darbojas karjeras koordinators. Vēl trīs gadus pēc koledžas beigšanas viņiem ir visa informācija par bijušā studenta profesionālajām gaitām. Ja viņš nokļuvis bezdarbnieku rindās, absolvents var atgriezties izglītības iestādes karjeras kabinetā, kur viņam palīdzēs sameklēt darbu,» stāsta H.Kanča, piebilstot, ka šādi kabineti ir arī katrā pilsētā, kur pēc palīdzības var vērsties ikviens.Veidojot efektīvu tīklu bezdarbnieka problēmu risināšanai, karjeras konsultanti strādā kopā ar psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Nav grūti pārkvalificēt, bet atrast cilvēkam piemērotu darbu, kas viņu interesētu un noturētu tajā - gan!Bez tam ir valstis, kur karjeras kabineti kļuvuši par patvērumu un atspēriena punktu ielu bērniem un pieaugušajiem, kur grūtībās nonākušie var saņemt ne tikai padomu, bet arī somu ar pirmās nepieciešamības lietām. Kad to ieraudzīsim Latvijā?

ZZ.lv ARHĪVS

Karjeras pirmā palīdzība

Kategorijas