Tautas frontē ar Čikstes rūdījumu

2008. gada 3. maijs 06:28

2581

«Ja nebūtu bijis atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas, mēs tagad latviski vairs nerunātu. Septiņdesmitajos gados valsts pārvaldē pat rajona līmenī latviešu valoda arvien vairāk tika izspiesta no aprites,» tas ir viens no iemesliem, kāpēc lauksaimnieks, kurš savulaik bijis Latvijas Tautas frontes nodaļas vadītājs Glūdas pagastā, Juris Kaņepe labprāt atceras turpat divdesmit gadu vecus notikumus.

Nu jau piecpadsmito gadu J.Kaņepe ir zemnieku saimniecības «Ziemeļi» īpašnieks. «Ziemeļi» ir labības audzētāju lielsaimniecība, kādas patlaban piedzīvo labus laikus. Cik ilgi tie turpināsies? Vai pārdzīvoto cukurbiešu audzētāju un patlaban esošo piena ražotāju krīzi nenomainīs kāds graudaudzētāju problēmu samilzums? To, kā atzīst «Ziemeļu» saimnieks, nekad nevar zināt. Pasaulē pārtikas cenas stabili pieaug, taču negaidītu pārsteigumu un paradoksu ir daudz.Taču, ja uzņēmējam ir attīstīta mērķtiecība, azarts, jaunrade, tad var justies drošāk. Nosauktās personības īpašības J.Kaņepe mācījies no savulaik kolektīvo saimniecību veidošanas karognesēja Artūra Čikstes, kura vadībā kolhozā «Nākotne» viņš nostrādāja vairāk nekā desmit gadus.No kino pie kartēmLauksaimniecībā Juris nonāca zināmā mērā nejauši. Pēc vidusskolas viņš lūkoja Rīgā mācīties par kinomehāniķi. Taču kopmītnes šajā Rīgas proftehniskajā skolā bijušas pārāk nolaistas, un galu galā jauneklis aizbrauca uz Jelgavu, kur iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Šeit viņš ne tikai ieguva mērnieka specialitāti, bet iepazinās ar savu dzīves draugu aucēnieti Regīnu. Pēc diploma saņemšanas Juris un vēlāk arī Regīna, kura pabeidza Ekonomikas fakultāti, nokļuva kolhozā «Nākotne». Tas bija tālāk no jaunā vīra dzimtajiem Kocēniem, toties tuvāk jaunās sievas Aucei. Padomju laikā kolhozi algoja mērniekus, melioratorus, celtniekus un daždažādus citus speciālistus. Septiņdesmito gadu beigās kolhozniekiem tika piešķirtas piemājas zeme un ganības. Šajos lauciņos «atspērās» un pirmo pastāvīgās saimniekošanas skolu izgāja viens otrs tagadējais biznesmenis. Kaņepes ģimene tolaik tirgum audzēja dārzeņus, sevišķi kāpostus.Astoņdesmito gadu sākumā A.Čikste iesauca kabinetā kolhoza jauno mērnieku un nepārprotami pateica: «Tu būsi pirmā iecirkņa priekšnieks!». Juris pirmajā brīdī atbildēja:«Nē.» «Tad tinies!» atteica kolhoza priekšsēdētājs.Kurp lai tinas? Zemes ierīcības speciālistam jau ar pāris gadu praksi netrūka piedāvājumu galvaspilsētā dažādās pārvaldēs un institūtos. Taču ne tu atvaļināts padomju virsnieks, pat ne kompartijas biedrs - kas tev Rīgā dos dzīvokli! Toties «Nākotnē» Kaņepēm kā jaunajiem speciālistiem bija labiekārtots dzīvoklis. Ģimenē dzima bērni... Tā Jurim nācās vien palikt vecajā vietā un reizē arī pieņemt jauno amatu...Valdonīgs, bet ne ļaunsPirmais iecirknis - tas bija mazs kolhoziņš - divsimt strādājošo, no tiem trīsdesmit vadošie speciālisti un 2400 hektāru zemes. Iecirknis izvietojās pašā kolhoza centrā ap Nākotnes ciemu.«Ar priekšsēdētāju man dažkārt bija asas sarunas. Varējām izbļaustīties un katrs palikt pie sava viedokļa. Bet, ja nākamajā dienā izrādījās, ka man bijusi taisnība, Čikste iesauca kabinetā, draudzīgi uzsita pa plecu un konstruktīvi strādājām tālāk. Viņa vadības stils, protams, bija valdonīgs, taču viņš pats nebija ļauns - tas ir pats būtiskākais,» atzīst Juris.Sākoties Atmodai, Čikste ieņēma nogaidošu pozīciju. Tautas frontes centrs lielā mērā veidojās Šķibes pamatskolā. Taču, kad pienāca 1991.gada barikāžu laiks, un vajadzēja uz Rīgu sūtīt lauksaimniecības tehniku, J.Kaņepe uzņēmās šo darbu. Jau 13.janvāra vakarā pēc lielās manifestācijas Daugavmalā no «Nākotnes» uz Vecrīgu devās trīs lielie traktori ar piekabēm, kurās bija salādēti dzelzsbetona bloki....Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 3.maija, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Tautas frontē ar Čikstes rūdījumu

Kategorijas