Izglītības un mīlestības vārdā

2008. gada 17. maijs 07:30

2422

Pirmdienu vakaros Jelgavas Mūzikas vidusskolas lielās zāles skatuvi piepilda pūtēju orķestris «Jelgava».

Toni nosaka Mūzikas vidusskolas Pūšamo un sitamo instrumentu nodaļas septiņpadsmit audzēkņi, kuriem šie mēģinājumi ir obligātā mācību stunda. Turklāt orķestrī viņi ne tikai spēlē savu instrumentu, bet arī mācās diriģēt. Ap divdesmit mūziķu pieder pie tā saucamā Jelgavas zelta fonda un iet uz turieni mīlestības dēļ. Tie parasti ir Mūzikas vidusskolas absolventi. Pamatdarbs viņiem nav saistīts ar mūziku, taču spēlēšana ir nopietns hobijs. Un tā tas turpinās desmitiem gadu. Trešā mūziķu daļa ir paši jaunākie - bērnu mūzikas skolas audzēkņi, kuru šajā mācību gadā pievienojies klāt vesels ducis. Viņi ir orķestra nākotne. Uz koncertiem - bez biļetēm Patlaban «Jelgava» pieslīpē Dziesmu svētku repertuāru. Lasītājiem, kuriem nav veicies dabūt biļetes uz lielajiem koncertiem Mežaparka estrādē, «Daugavas» stadionā, Lielajā Ģildē vai operā, der ielāgot, ka svētkos būs 19 koncerti, kuros ieeja, vismaz pagaidām, plānota bez maksas. Tāds ir arī pūtēju orķestru dižkoncerts Doma laukumā 11.jūlijā, un šā dižkoncerta mēģinājums paredzēts 10.jūlijā.Pūtēju orķestris «Jelgava», kā arī jelgavnieku «Rota» šajos koncertos uzstāsies kopā ar citiem zemgaliešiem no pulksten 16 līdz 18. Protams, kā parasti, pēc skatītāju, dejotāju un dziedātāju daudzkārtējā lūguma «Iepūt, iepūt!» orķestris daudz spēlēs arī Dziesmu un deju svētku gājienā. Diriģents Raitis Ašmanis atzīst: «Daudzi diriģenti izteikuši neapmierinātību ar to, ka pūtēji netiek lielajos koncertos Mežaparka estrādē. Taču mūsu koru lielā autoritāte Māris Sirmais pateicis, ka viņa veidotajā koru mūzikas programmā orķestri nav vajadzīgi. Tāds kā samudžināts kompromiss būs profesionālo pūtēju orķestru (tādu Latvijā ir pieci) uzstāšanās lielajā estrādē pusstundu pirms noslēguma koncerta sākuma, par kuru svētku programmā, šķiet, nekas nav rakstīts.» Ar skatienu vēsturēPūtēju orķestru muzicēšanai Jelgavā ir vismaz simts gadus senas tradīcijas. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados te skanēja Jāņa Ozoliņa un Jēkaba Mediņa vadītie kolektīvi. Mūsu pilsētā savas mūziķa gaitas sāka latviešu pūtēju orķestru korifejs Gunārs Ordelovskis.Par «Jelgavas» dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1951. Līdz 1960.gadam ar mūziķu kolektīvu strādāja diriģenti Jānis Lancers, Herberts Dzērve, Pēteris Poļakovs un Jūlijs Grūtups, kurš izveidoja lielu orķestra sastāvu.1960.gadā darbu ar to sāka Alberts Mucenieks. Fanātiskā attieksme pret mūziku, temperaments, stingrā disciplīna, ko viņš prasīja no dalībniekiem, panāca savu - «Jelgava» kļuva par visvairāk koncertējošo orķestri Latvijā. 1965.gadā tam piešķīra Tautas kolektīva nosaukumu.No pēkšņi aizsaulē aizgājušā Alberta Mucenieka orķestra vadību pārņēma diriģents Ainis Ēķups. Ievērojamus panākumus kolektīvam palīdzējis gūt diriģents Jānis Zīrups. Otrā vieta Latvijas pūtēju orķestru salidojumā Ludzā, trešā - 1980.gada dziesmu svētku skatē. Veidojās sadarbība ar mūzikas skolu, Ā.Alunāna Tautas teātri, tautas deju ansambli «Jaunība», koriem, vokālo kvartetu un citiem.1987.gadā par orķestra diriģentu kļuva Mūzikas vidusskolas pasniedzējs Juris Kaufelds. Viņa vadībā «Jelgava» 1998.gada dziesmu svētku skatē ieguva pirmo vietu.No 2000.gada orķestra priekšgalā ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļas vadītājs R.Ašmanis...Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 17.maija, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Izglītības un mīlestības vārdā

Kategorijas