ZZ.lv ARHĪVS

Mierīgā akcijā izkustina ierēdņu kūtrumu

Edgars Kupčs

2008. gada 3. jūnijs 08:21

1098
Mierīgā akcijā izkustina ierēdņu kūtrumu

«Akcijā esam īstenojuši mērķi pievērst sabiedrības uzmanību un to, lai Zemkopības ministrija ne tikai solītu, bet arī sāktu strādāt,» pēc bezmaksas piena dalīšanas pasākuma saka lauksaimnieku pulcinātāja Valmieras rajona lauksaimnieku apvienības vadītāja un zemnieku saimniecības «Pērles» īpašniece Dace Pastare.

Viņa gandarīta, ka no lopkopju protesta mītiņa nenobijās un Doma laukumā ieradās nozares ministrs Mārtiņš Roze, ar ko sarunā pirmdienas rīta pusē panākta vienošanās par konkrētu darbu izpildi un īstenošanas termiņiem.Tauta - nabadzīga un izslāpusiPēc akcijas secināts, ka iedzīvotāji, sevišķi pensionāri, ir ļoti nabadzīgi. Nepilnās četrās stundās no četrām cisternām, simbolizējot visu Latvijas novadu lopkopju vienotību, tika izdalītas sešas tonnas piena. Sākumā garajās rindās stāvējuši vecāka gadagājuma ļaudis. Dažs par vairākiem litriem gotiņu devuma varējis ziedojumu urnā iemest vien pāris santīmus, un D.Pastare saka: «Es ticu dažu teiktajam, ka pienu viņi nav varējuši atļauties dzert vairākus gadus.» Akciju vēroja un rindās pēc piena stāvēja vismaz 2000 cilvēku, ziedojumos Doma laukumā savākts virs 1400 latiem, no tiem ap 300 bijuši «lielajās» banknotēs, un D.Pastare vērtē - tas liecina, ka ļaudis nevis maksāja par saņemto pienu, bet gan ziedoja savu naudu piena lopkopībai. Nododot pārstrādes uzņēmumam kaut par 20 santīmiem kilogramā, par sešām tonnām varētu iegūt pat mazāk līdzekļu, nekā tika saziedots Doma laukumā. Roze sola konkrētus darbusZemkopības ministrs Mārtiņš Roze iepriekš vēstīja, ka protesta akciju neapmeklēs, jo piedalīšoties «Meža dienu 2008» pasākumā Varakļānos. Tomēr viņš bija ieradies Doma laukumā, lai savām acīm redzētu akcijas norisi.Kaut arī daudzi izkliedza saukli «Nost ar Rozi!» un daudzos plakātos tika pieprasīta ministra demisija, viņš atkāpties negrasās, jo tā būtu aiziešana no atbildības.Tiekoties ar akcijas organizatori D.Pastari šopirmdien, M.Roze parakstījis dokumentu, kurā viņš apņemas noteiktā termiņā īstenot vairākus lopkopjiem un piensaimniecības nozarei nozīmīgus darbus: izstrādāt normatīvus, kas regulētu ieņēmumu sadali, sākot no zemnieka līdz tirgotavai; panākt ES maksājumu izlīdzināšanu; panākt, ka mūsu lopkopji gotiņu devumu var realizēt arī uz tā saucamajām trešajām valstīm, galvenokārt Krieviju; noteikt lielāku atbalstu piena kooperatīviem, tajā skaitā pārstrādes uzņēmumu iegādei.Ņemot vērā šo apņemšanos un to, ka minētie mērķi nav īstenojami īsā laika posmā, lopkopji pagaidām atlikuši domu par M.Rozes demisijas prasību.«Tas, ka Roze tomēr ieradās doma laukumā un bija gatavs ar mums runāt, liecina, ka viņš ir cilvēks ar mugurkaulu un gatavs uzņemties atbildību,» secina D.Pastare. Ministrija jau izdarījusi svarīgas lietasBiedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Dobeles puses zemnieks Juris Lazdiņš atzinis, ka zemkopības ministrs, kas līdz šim daudz runājis un solījis bez aktīvas un konstruktīvas darbības ikdienā, pašlaik, «dzēšot ugunsgrēku», panācis vairākas svarīgas lietas.Pirmkārt - atrasti naudas resursi daļējai kredītprocentu dzēšanai lauksaimniekiem. Otrkārt - atcelti ierobežojumi tiešās tirdzniecības apjomiem. Tagad katra saimniecība «pa taisno» pircējiem var iztirgot neierobežotu daudzumu piena. Treškārt - tiek pārskatīta akcīzes nodokļa atmaksas kārtība.«Es gribētu, lai arī solījumi atbalstīt kooperāciju no ministra un no valdības vadītāja puses nepaliktu tikai vārdi, lai tie kļūtu par reāliem darbiem,» vērtē J.Lazdiņš.Šī zemnieku protesta akcija pierādījusi, ka viņi var panākt lietas tad, ja ir vienoti. Katra saimniecība par sevi - tas nav nekas, uzskata biedrības vadītājs. Viņš norāda, ka piena lopkopībā krīzi visi nepārvarēs. Latvijā 94 procentos saimniecību ir līdz piecām govīm, un tās saražo 37 procentus no kopējā piena patēriņa. Ja tās darbību pārtrauc, atveras tirgus niša. Taču tad šīm saimniecībām, cilvēkiem jāatrod jauni ienākumu avoti. Jāpiebilst, ka plašus protestus pret piena iepirkuma cena krišanos pēdējā laikā izvērsuši arī tūkstošiem piensaimnieku vairākās citās Eiropas valstīs, īpaši Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē.