ZZ.lv ARHĪVS

Paši sava nama saimnieki

Edgars Kupčs

2008. gada 5. jūnijs 07:38

1630
Paši sava nama saimnieki

Esot šīs daudzdzīvokļu mājas pagalmā, nezinātājam šķiet, ka milzīgās liepas, piramidālie ozoli un kuplumā izgāzušies ziedošie ceriņu krūmi tur gadu gadiem aug, neviena neaprūpēti. Tomēr ik mazākā puķīte, rožu un spireju krūmi ir nama vecākās Zigrīdas kundzes lolojums.

Zaļums rotājas arī abās viņas pārraudzībā esošajās kāpņu telpās un šopavasar izveidotajās jaunajās dobēs turpat pie mājas. Laikā, kad lielā daļā daudzstāvu namu iedzīvotāji paļaujas vien uz apsaimniekotāja godaprātu efektīvi izlietot viņu samaksāto naudu, pilsētnieki Satiksmes ielā varētu mācīties, kā tikai ar gribēšanu un iesaistīšanos kopīga labuma veidošanā minimāliem līdzekļiem apkaimi padarīt mājīgu un patīkamu.«Man patīk, patīk tas svaigums un ziedi! Lūk, tiem ozoliem un liepām šogad aprit 27.gads šajā pagalmā,» Zigrīda atklāj - tieši pirms tik gadiem atnākusi dzīvot uz šo māju un drīz vien kļuvusi par tās vecāko. No tā laika viņa pie mājas arī ļāvusi vaļu savai kaislībai - dārzkopībai.Savulaik viņa beigusi dārzkopības kursus, pašlaik ir daiļdārzniece slimnīcas «Ģintermuiža» plašajā teritorijā. Zigrīda nāk no Platones pagasta, lauku dzīves rūdījums iemācījis ne tikai zaļu domāšanu, bet arī domu par kārtīgu ģimeni. Kopā ar vīru izaudzināti divi braši dēli Juris un Ģirts, bet mazdēlam Gatim šogad aprit jau 20 gadu jubileja.Iznīcībai pamestie ieaugasKaut arī patlaban vērtējams, ka nu jau lielie koki tolaik iedēstīti pārlieku cieši un tādēļ sākuši konkurēt par brīvo telpu ap sevi, tomēr zaļums aiz logiem ir nenoliedzams ieguvums. Kad šo namu masīvu būvēja, tur klajā laukā bija tikai standarta betona būves kā sērkociņu kārbiņas blakus cita citai. Reljefu tādā šaurībā nepārveidot, tādēļ ko atšķirīgu un lietderīgu katram pagalmam piešķir apstādījumi. Sākuši ar kļavām un ozoliem, Vedeiku pāris piemājas dobes ar katru pavasari paplašināja. Nu tajās zied īrisi, bergēnijas, zaļo raiblapu hostas, dienziedes un virkne citu puķu. Vasaras krāšņumam atkal iesētas samtenes, dīgst dālijas, turpina ziedēt atraitnītes. Pirms septiņiem gadiem, kad vīrs makšķerēja Kārniņu karjerā, Zigrīdai miera nav bijis, viņa salasījusi tur savā vaļā augošos nelielos liepu un kļavu stādiņus. Mājās tie jau bijuši pavisam švaki, tāpēc atstāti pagalmā tā īsti neiedēstīti. Tovasar viņsaulē aizgāja kundzes vīrs, tomēr cerība, ka nīkulīgie kociņi varbūt ieaugas, piepildījās: «Viena spireja dikti nīkuļoja. Es ar viņu runāju un runāju, un, re, kā zied!»Šopavasar cītīgākie kaimiņi piemājas placī iestādījuši priedītes, Zigrīda sagādājusi 15 ceriņu stādus, dekoratīvās ābelītes un hortenzijas. Puķu laistīšana nav nekāds vieglais darbs, taču mājas vecākā nepagurusi visas vasaras garumā no sava 2.stāva dzīvokļa nes lejkannu. Strādā NĪP vietāŠīs mājas iemītnieki ne tikai uztur apkaimes dobes un bieži vien pļauj zāli, bet arī regulāri paši tīra un izkrāso kāpņu telpas, svaigu toni piešķir arī priekšnama fasādei. Šopavasar ar lielām pūlēm Zigrīdai izdevies izcīnīt, ka mājas apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» uzliek trīs jaunus soliņus. Tagad var sēdēt pie mājas un atpūsties.«Kopā gan strādājam, gan atpūšamies un līdzi jūtam sērās,» par kaimiņu sadzīvošanu saka dārzniece, piebilstot, ka no rīta jau pulksten sešos apsveikusi paziņu no pirmā stāva, kas savukārt vakarā viņu uzaicinājusi uz jūru baudīt saulrietu. Par draudzīgumu liecina arī tas, ka neilgajā sarunas brīdī ar «Ziņām» Zigrīdu sveicināja vairāki garāmgājēji.Būtu mājai vairāk līdzekļu, darāmā un vajadzību netrūktu - jāsiltina sienas, jānomaina celiņu plātnes, nopietni jāremontē kāpņutelpas. Pagaidām gan nākas iztikt ar pašu iespējām un veikumu.