Diplomdarbus aizstāv jaunie inženieri
Rekordliels absolventu daudzums - 112 bakalauri un 19 maģistri - šajā mācību gadā iegūs diplomus Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru fakultātē. Šonedēļ šeit aizstāvēti diplomdarbi, kuros daudzi studenti bija izvēlējušies Jelgavas pilsētai un rajonam aktuālas tēmas.
Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja profesore Anda Jankava atzinīgi vērtē absolventu sniegumu. Piemēram, bakalaura grāda ieguvēja Gita Cicena savam pētījumam bija izvēlējusies administratīvi teritoriālās reformas gaidāmo iespaidu un meklējusi optimālos modeļus tās veiksmīgai realizācijai. Viņas kursa biedrene Anna Mironova bija izvēlējusies analizēt polderu izmantošanu Līvbērzes pagastā. Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja profesore Silvija Štrausa uzskata, ka visi absolventi ir pelnījuši uzslavu. No pusotra simta studentiem, kuri sāka mācības būvniecības specialitātē, līdz diploma saņemšanai ir nonākusi tikai trešā daļa. «Konkurss bija liels un pirmā kursā uzņēmām pašus labākos, tomēr studijas bija grūtas,» skaidro profesore. Viņa uzteic Gata Bogdanova projektu, kurš iecerējis Jēkabnieku pienotavu pārveidot par kristīgo mācību centru. Savukārt Aldis Jurķis projektējis ventilācijas sistēmu jaunajā Ozolnieku ledus hallē. Jāpiemin arī ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes diplomandes Jekaterinas Baļickas izstrādātā Jelgavas cukurfabrikas teritorijas attīstības koncepcija un Diānas Lukjanskas pētītā ainavas telpu Jelgavas cietumā.«Absolventu darbus vērtēju jau divpadsmito gadu. Šā gada darbu līmenis kvalitātes ziņā īpaši neatšķiras no agrāk pieredzētā, un tas mani apmierina,» runājot par jauno vides un ūdenssaimniecības speciālistu diplomdarbiem, sacīja Valsts komisijas priekšsēdētājs SIA «Melioprojekts» direktors Juris Kalniņš. Viens no studentiem - Jānis Šeškens - bija pētījis ūdensapgādi un kanalizāciju Bemberu ciemā, bet Kaspars Tumovs izveidojis skiču projektu Ruduļu poldera sūknēšanas hidromezgla rekonstrukcijai. Jāizceļ Maijas Sveķes diplomdarbs, kas veltīts visai aizaugušā un līdz šim nepētītā Jelgavas pils kanāla atjaunošanai izbūvējot dambjus un sūkņus. Tie mākslīgi paceltu kanāla līmeni un izveidotos ainaviski skaista pārgāzne.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”