Mērniecībai vienmēr būt

2008. gada 18. jūnijs 07:10

916

«Visu laiku noritējušas sarunas, kā īsti sauks specialitāti - mērniecība vai zemes ierīcība -, tomēr esam palikuši pie pēdējā, jo zemes ierīcība ir plašāks jēdziens. Latvijā izveidojies, ka mērnieks vairāk nodarbojas ar tehnisko daļu - iet uz lauka, mēra, veic topogrāfiju -, savukārt zemes ierīkotājs papildus veic nekustamo īpašumu (tostarp zemes) formēšanu, uzskaiti un reģistrēšanu kadastrā, aprēķina nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību, izstrādā teritorijas plānošanas un zemes ierīcības projektus,» ar profesiju iepazīstina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru fakultātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja Anda Jankava.

Sadarbojas ar kaimiņiemPērn zemes ierīcības specialitāte svinēja sešdesmit gadu jubileju, jo 1947.gadā toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibināja Zemes ierīcības fakultāti. Tomēr mērniecība kā ģeodēzijas priekšmets, kas bija jāapgūst, piemēram, arī mežsaimniekiem un agronomiem, Jelgavas augstākajā mācību iestādē tika pasniegts vēl brīvās Latvijas laikā, stāsta A.Jankava, ieskicēdama specialitātes mainīgo dabu, bet mūžam aktuālo nozīmi, jo, kamēr vien pastāv zeme, kādam tā piederēs, to vajadzēs sakārtot, uzskaitīt un vērtēt.«Bijuši brīži, kad šķiet - viss samērīts, ko darīt tālāk? Tomēr šos īpašumus nepieciešams ievadīt valsts informācijas sistēmās - kadastrā un tālāk juridiski Zemesgrāmatā,» teic katedras vadītāja, atminēdamās 90.gadu sākumu, kad specialitāte piedzīvoja pēdējo gadu vērienīgākās izmaiņas - zemes reformu, kas prasīja pielāgot arī studiju programmu. Iepriekš striktas metodiskās norādes tika saņemtas no Maskavas Zemes ierīcības inženieru institūta, atgūstot neatkarību, bija jāmeklē citas iespējas.«Kopš 80.gadu beigām mums izveidojusies laba sadarbība ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, kas turpinās vēl joprojām. Ik gadu rīkojam starptautiskas zinātniski metodiskās konferences «Baltic Surveying», kurās piedalās mācībspēki un ražošanas pārstāvji, pēdējos četrus gadus - arī no Vācijas, Krievijas, Baltkrievijas, Rumānijas, Polijas un Moldovas,» atklāj A.Jankava.Pietrūkst pamatzināšanuStudijas zemes ierīcības specialitātē nav no vieglajām, jo prasa pamatīgas eksakto priekšmetu zināšanas, kuru dažkārt pietrūkst. Lai gan, raugoties uz budžeta vietām, konkurss ir viens no lielākajiem LLU (vērtē centralizēto eksāmenu rezultātus), daudzi ar grūtībām pārvar pirmo sesiju.«Lielākā problēma ir tā, ka trūkst pamatu. Vājas zināšanas matemātikā un fizikā izraisa ķēdes reakciju. Rodas problēmas apgūt to pašu mērniecību, ar ko visu laiku cīnos,» stāsta lektore Inese Bīmane.Liela nozīme studijās ir praksei. «Studentiem gan ļoti nepatīk, ka tajā jāpavada teju visa vasara, bet tur neko nevar darīt - tā jāiziet. Mācību un profesionālā prakse veido 35 nedēļas,» skaidro katedras vadītāja, uzteikdama labo sadarbību ar dažādām mērniecības firmām, kas burtiski izķer jaunos speciālistus (daudzi strādā arī studiju laikā). Pēc absolvēšanas darba iespējas rodas arī citu nozaru uzņēmumos, kas rūpējas par savu zemes īpašumu saimniecības sakārtošanu, pašvaldības un valsts iestādēs. Trūkst modernāka aprīkojumaKā lielākos tuvākās nākotnes izaicinājumus katedras vadītāja min materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu un jaunu mācībspēku piesaisti.«Mērniecības instrumenti ir ļoti dārgi. Pašlaik mums ir divi elektroniskie tahimetri, kas jau nolietojušies, un ar tiem nepietiek. Izmantojam vecos instrumentus, kas ir arī ieguvums, jo studenti apgūst visu tehnoloģiju, nevis tikai nospiež podziņu un nolasa rezultātu. Viņi izprot, kā tas veidojas,» atzīst A.Jankava, būdama pārliecināta, ka Eiropas fondu līdzekļu piesaiste ļaus iegādāties modernāku aprīkojumu. Palīdzēt varētu arī kvalificētos speciālistos ieinteresēti privātie uzņēmēji.Plašāk par zemes ierīkošanu, izglītības iespējām šajā sfērā, kā arī - ko par šo darbu domā tie, kuriem tā ir ikdiena, lasiet trešdienas, 18.jūnija, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Mērniecībai vienmēr būt

Kategorijas