Mērķis - «īstā» olimpiāde

2008. gada 28. jūnijs 07:41

2783

Nesen Ventspilī Latvijas II olimpiādē brīvajā cīņā svara kategorijā līdz 60 kilogramiem uzvarēja Andrejs Vasiļjevs, pievienojot Jelgavas rajona sportistu izcīnīto medaļu kolekcijai pirmo zeltu.

Andrejs gan lolo daudz augstākus mērķus un cer pacīnīties par godalgām «īstajā» olimpiādē. Šosezon ceļazīmi uz Pekinu nopelnīt vēl neizdevās, bet Andreja divdesmit divos gados īstais cīkstoņa vecums vēl tikai priekšā.Lauku puika no RīgasAndrejs uz sarunu «Ziņu» redakcijā ierodas no Rīgas, un arī tagad lielākā nedēļas daļa aizrit galvaspilsētā, tomēr puisis skaidro, ka pēc būtības ir laucinieks: «Rīgā esmu tikai piedzimis. Līdz četru gadu vecumam dzīvoju Gaujā (ciemats upes krastā starp Siguldu un Inčukalnu) pie vecmammas, tad pārvācāmies uz vectēva, nu jau tēva mājām «Klētskalniņi» Emburgā, tagadējā Sidrabenes pagastā.» Sportiskajā Staļģenes pamatskolā Andrejs tika pamanīts, jo «varbūt skrēju nedaudz ātrāk vai lēcu nedaudz tālāk par vienaudžiem,» pirmo pievēršanos sportam atceras nu jau titulētais cīkstonis. Sācis nodarboties ar vieglatlētiku, bet, tā kā Staļģenē bija izveidojusies nopietna cīkstoņu komanda, piekritis Aivara Nagļa piedāvājumam nodarboties ar cīņu. Sākumā vieglatlētika un cīņas sports pat mijušies paralēli, un abos bijuši diezgan labi panākumi (vieglatlētikā pat nedaudz labāki), līdz «cīņa ņēma virsroku», tagad konstatē Andrejs.Nevar noliegt Staļģenes specifiku - ja skolotāji ir īsti entuziasti kā Laila Nagle vieglatlētikā un Aivars cīņas sportā, attiecīgo sporta veidu izvēle kļūst likumsakarīga.Ieejam Eiropā«Braukājām pa visu Latviju, un vinnēju visu, ko var vinnēt,» savus, kā pats saka, «jaunības» gadus cīņas sportā atceras Andrejs.Taču drīz vien bija jāizdara nopietna izvēle - kad Andrejs mācījies astotajā klasē, no sporta skolotāja darba Staļģenes pamatskolā tobrīd aizgāja A.Naglis. Tā kā cīņa no vienkāršas bērnības aizraušanās jau bija kļuvusi par visai nopietnu nodarbi, Andrejs padevās galvaspilsētas vilinājumam un dzīvi un mācības Staļģenē nomainīja pret Visvalža Freidenfelda Brīvās cīņas sporta klubu Rīgā. Kopā ar A.Vasiļjevu treniņus pie V.Freidenfelda un mācības Rīgas 84.vidusskolā sāka arī staļģenieks Uldis Siliņš.«Trenējoties pie V.Freidenfelda, auga meistarība, un sākām vairāk braukāt pa sacensībām gan Baltijas, gan NVS valstīs, kur gaidīja arvien spēcīgāki pretinieki,» turpina Andrejs.2002.gadā bija pirmais starts Eiropas brīvās cīņas čempionātā kadetiem (15 - 17 gadu vecuma grupa) Lietuvā. Pats sportists savu rezultātu vērtē kā visai necilu (15.vieta), tomēr jāatgādina, ka vieta valsts izlases sastāvā jāizcīna šī vārda vistiešākajā nozīmē.Andrejs atceras, ka, sākot no 2000.gada, savā vecuma grupā uzvarēts visos Latvijas čempionātos. Sanācis pat tā, ka vienā gadā vispirms nopelnīts zelts kadetu konkurencē, tad junioru (18 - 20 gadu), visbeidzot iekļūts pieaugušo čempionāta pirmajā trijniekā.«Tas nu gan tiek vērtēts kā ne tik viegli izdarāms sasniegums,» bez mazākās dižošanās pieskaņas stāsta Andrejs.Pieaugušam nav viegliTurpmāk dalība Eiropas un pasaules brīvās cīņas čempionātos kļūst regulāra. Andrejs atzīst, ka kopš sākts startēt pieaugušo konkurencē, panākumi vairs nenāk tik viegli...Rakstu pilnā apjomā lasiet sestdienas, 28.jūnija, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Mērķis - «īstā» olimpiāde

Kategorijas