No Černobiļas uz ES un NATO

2008. gada 1. jūlijs 07:14

674

«Latvijai vajadzētu atbalstīt naftas un gāzes tranzītvalstu sadarbību Baltijas - Melnās jūras reģionā, tādējādi panākot zināmu enerģētisko neatkarību no Krievijas. Mēs gaidām no jums atbalstu ceļā uz ES un NATO, kaut ukraiņu sabiedrībā vairums NATO īsti neatbalsta.»

«Jūsu prezidents tiešām ir piedalījies Černobiļas AES seku likvidēšanā? Mēs to nezinājām, bet tas ir nozīmīgs fakts. Kijeva ir salīdzinoši krieviska pilsēta, taču mums nav grūti pāriet no krievu valodas uz ukraiņu un otrādi. Ukrainā vairs nav piecdesmit miljonu iedzīvotāju, bet gan kādi 47 - 48 miljoni. Maz dzimst, daudz mirst un daudzi izbraukuši uz Rietumiem, piemēram, Portugāli. Prezidents Juščenko ar premjeri Jūliju (Timošenko - red.) no sabiedrotajiem «oranžajā revolūcijā» kļuvuši par asiem politiskajiem pretiniekiem.» Tādi jautājumi un izteikumi žurnālistu vidū virmoja pirms Latvijas prezidenta valsts vizītes organizētās preses konferences Ukrainas prezidenta rezidencē Kijevā. Latvieši un ukraiņi var sadarboties vairākBraucot pa četrarpus miljonu pilsētu Kijevu, daudzviet mana celtņus, betona vedējus. Vieglo automašīnu ir pārāk daudz. Pērn Ukrainas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 7,3 procentiem, Ukraina ir septītā lielākā metāla ražotāja pasaulē, spēcīga ir arī ķīmiskā un pārtikas rūpniecība. Latvijas eksporta bilancē Ukrainas īpatsvars aug, taču pagaidām tas sasniedz tikai vienu procentu no kopējā apjoma. Viens no eksportētājiem Ukrainas tirgū ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīca. Tās īpašnieks Pēteris Bila, kurš šajā braucienā ietvertajos biznesa forumos Kijevā un Ļvovā piedalījās kā viens no pazīstamākajiem Latvijas uzņēmējiem, stāsta: «Uz Ukrainu aiziet apmēram piektā daļa mūsu produkcijas, kas ir trīs miljoni ASV dolāru gadā. Jelgavā ražotās eļļošanas iekārtas un bremžu sistēmas pērk ukraiņu metalurģiskie kombināti. Šajā braucienā piedalos, lai varas vīri vairāk zinātu par mūsu biznesu un lai mums netraucētu birokrātija, kurai gan Krievijā, gan Ukrainā ir liela ietekme.»Iespējama atgriešanās deviņdesmitajosAuto degviela Kijevā maksā apmēram tikpat, cik Latvijā, elektrība divreiz lētāka, gaļa - divas reizes dārgāka, degvīns - plašā izvēlē, un puslitra pudeles cena mazliet pārsniedz latu. «Degvīnu ukraiņi dzer daudz, var nebrīdinot par pusstundu nokavēt biznesa tikšanos. Mēs ar savu latvisko precizitāti un laipnību iegūstam - jo īpaši attiecībās ar ārzemju firmām,» stāsta divdesmit astoņus gadus vecais uzņēmējs ilūkstietis Andrejs Gavrilovs, kurš nepilnu gadu vada Latvijas IT uzņēmuma filiāli Ukrainā. Uz darbu viņš brauc ar Kijevas metro, jo nav tik bagāts, lai stundām kavētos sastrēgumos. Ukrainā viņš cenšas īstenot sapni pastrādāt līdzīgi kā Latvijā deviņdesmitajos gados, kad uzņēmēji pelnīja «tās lielās naudas». Runā tikai ukrainiskiUkraiņi ir sirsnīgi un atklāti. «Te jau nav Krievija, kur nevarētu droši teikt, ko domā,» Ļvovas universitātes pasniedzējai Olgai Ševčukai saka kolēģe.Tobrīd, stāvot pie augstajam viesim tepiķotajām augstskolas parādes kāpnēm, jautāju trim kundzēm: «Ko jūs domājat par sadarbību ar Latviju?» Olga, kas vislabāk runā krieviski vai angliski, teic, ka, viņasprāt, saites salīdzinājumā ar padomju laikiem ir mazinājušās. Sadarbībai traucē birokrātiskie šķēršļi. Piemēram, nokārtot braucienu no Ļvovas uz ASV ir vienkāršāk nekā tikt līdz sešdesmit kilometru attālajai ES valstij Polijai. Sarunā ar diviem puišiem secināju, ka jauniešiem ir grūtības ar svešvalodām. «Golodomors» ir starptautisks termins Latviju pārstāvot augstākajā valstiskajā līmenī, tika nolikti ziedi pie 1932./1933.gadā padomju represijās izraisītā bada upuru pieminekļa, kas atrodas pašā galvaspilsētas centrā pie deviņdesmitajos gados atjaunotā Mihailovskas klostera sienas. Ukrainā, Pievolgā un daļēji arī Baltkrievijā izraisītā bada cēlonis bija labības atņemšana zemniekiem. Tie bija neražas gadi, bet PSRS vajadzēja ar graudiem samaksāt Rietumu partneriem par industrializācijai vajadzīgās tehnikas un iekārtu iegādi. Tas tika izdarīts, nežēlīgi upurējot septiņu miljonu ukraiņu dzīvības. Trīs nosacījumi zonāBrauciens no Kijevas līdz Černobiļas katastrofas zonai ilgst apmēram divas stundas. Ceļš tālāk ved uz Baltkrieviju un ir diezgan gluds. Taču automašīnu uz tā salīdzinājumā ar Kijevas pievārti daudz mazāk. Turklāt nemana vairs steidzīgos džipus un jaunāka izlaiduma braucamos...Plašāk par braucienu uz Ukrainu Valsts prezidenta Valda Zatlera delegācijas sastāvā lasiet otrdienas, 1.jūlija, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

No Černobiļas uz ES un NATO

Kategorijas