Aicina pils ar spoku un leģendām

2008. gada 4. jūlijs 06:55

2261

Vasara ir ceļotāju laiks. Arī Jelgavā un rajonā netrūkst tūrismam piemērotu vietu - daudzi acumirklī zinās nosaukt Jelgavas pili, Blankenfeldes, Elejas un Zaļenieku muižas. Tomēr tikai retais pieminēs Lielplatones muižu, kas apvīta teikām un leģendām.

Bijušajai Senvederei, kā senos laikos sauca muižu, kurā tagad izvietota Lielplatones pamatskola, šogad aprit 170 gadu jubileja.Pilns komplektsPils nav vienīgā, kas pelnījusi tūristu uzmanību - līdz mūsdienām izdzīvojušas gandrīz visas muižas ēkas: dārznieka namiņš, govju kūts, zirgu stallis, arī kalpu, vešerienes māja, kapela un citas. Latvijā nav daudz vietu, kur būtu saglabājies pilns muižas ansamblis. Tās bez lieliem postījumiem pārcietušas divus pasaules karus, kuru laikā Latvijā nodedzinātas un izpostītas daudzas baronu un muižnieku mītnes. Senajā nosaukumā - SenvedereANNO akmens, kas gulšņā zālītē pils priekšā, vēsta, ka ēka celta 1838. gadā, tātad šogad tai aprit 170 gadu. Galvenā nama projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A.Štrauss, bet vēlāk, ap 1960.gadu, pils pārbūvēta un paplašināta nenoskaidrota arhitekta vadībā. Tomēr izrādās, ka citas ansambļa ēkas pastāvējušas krietni agrāk. Muižu jau 1623.gadā nopirka hercoga kanclers Montefels un nosauca par Senvederi kādas Pomerānijas muižas vārdā. Montefela laikā teritorijā tika iekārtots neliels briežu parks. 1630. gadā īpašumu ieguva Pletenbergu dzimta, bet 1822. gadā - Hānu dzimta, pēc kuru pieprasījuma uzcelta galvenā ēka - Lielplatones pils. Hāni bija vācieši, un daži šīs dzimtas pārstāvji dzīvi vēl šodien. Hāns (Hahn) vāciski nozīmē «gailis», tāpēc arī muižas ģerbonī agrāk bija attēlots šis putns.Dārgumu lāde un zelta podiPar gaiļiem Senvederei ir īpašs stāsts - tas saistīts ar muižas pagrabu. Tā griestos var apskatīt veidojumus, kas ļoti atgādina gaiļa kājas. Teika vēsta, ka kādreiz vistumšākajā pils pagraba stūrī bijusi lāde - pilna ar zeltu. Uz tās sēdējis liels gailis ar asiņainu knābi. Viens no pils baroniem gribējis šo lādi paņemt un dzinis gaili prom. Putns nekustējies ne no vietas un lūkojies viņam acīs ar indīgu skatienu. Pēkšņi barons palicis jocīgs un iegājis gailim rīklē. Vēl šodien nav atrasts ne barons, ne gailis ar savu lādi. Pils pagrabā atrodas arī apakšzemes eju sākumi. Dzirdēti nostāsti, ka tur paslēpti podi ar zelta naudu.Kokiem savi stāstiMuižas teritorijā atrodas viens no Latvijas dižozoliem - vietējo vidū mīļi dēvēts par pensionāru ozoliņu. Runājot par ozoliem, otrpus pilij var atrast septiņus vienkopus, un ne bez iemesla....Plašāk par Lielplatones muižu, tās galvenajiem apskates objektiem, teikām un nostāstiem lasiet piektdienas, 4.jūlija, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Aicina pils ar spoku un leģendām

Kategorijas