Tadžiku lauksaimnieki vēlas mācīties no latviešu kolēģiem
«Mēs daudz domājām, kurp vajadzētu aizbraukt, lai noskaidrotu, kā sekmīgāk attīstīties pēcpadomju laikā, un esam priecīgi, ka izvēlējāmies Latviju,» viesojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, sacīja Tadžikistānas Nacionālās fermeru asociācijas vadītājs Azizbeks Šaripovs. Ar ANO un Kanādas valdības atbalstu ceturtdien Jelgavā viesojās 19 tadžiku lauksaimnieki un daži varas struktūru pārstāvji.
Viņi interesējās par pārveidojumiem augstskolā pēcpadomju laikā, kā arī lauksaimniecības specialitāšu studentu iespējām darba tirgū. Turklāt viesi bija ļoti pretīmnākoši, uzzinot, ka Lauksaimniecības fakultātes dekāni Dainu Kairišu īpaši interesē zinātnisku kontaktu veidošana aitkopībā.Savstarpēji laipni un atklātiJelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune, kurš astoņdesmitajos gados viesojies toreizējā Tadžikijā, cītīgi iztaujāts, stāstīja par zemniekiem pieejamiem banku pakalpojumiem, nodokļiem, meliorāciju, lauksaimniecības konsultācijām, pārrobežu projektiem. Netika slēpts arī negatīvais.«Rietumos baidās no latviešu zemnieku konkurences, tādēļ arī mums vairs nav cukurfabrikas,» piebilda Z.Caune. «Brauciens uz Eiropu mums ir īpašs, parasti mūsu ārzemju braucieni ir uz Krieviju, Ķīnu, arī Japānu. Jums te ir ļoti jauki, skaisti apstādījumi. Tadžikijā saules svelmē pilsētas apstādījumi ir izkaltuši,» «Ziņām» sacīja Dursunzades fermeru asociācijas vadītāja Mohistona Aziza.Viņas ģimene un tuvākie radi, kopā septiņpadsmit darbspējīgi cilvēki, apsaimnieko 535,5 hektāru lielu fermeru saimniecību. Tajā audzē kokvilnu, dārzeņus un labību, kas jūnijā jau ir nokulta. Kara laikā audzis iedzīvotāju skaitsPēcpadomju periodā Tadžikistānā no 598 kolhoziem ir izveidojušies 35 tūkstoši fermeru saimniecību, kuru īpašniekiem piešķirtas beztermiņa zemes lietošanas tiesības. Lielus postījumus valstij nodarījis pilsoņu karš. Taču beidzamajos gados miers ir stabils. Pēcpadomju laikā par miljonu ir pieaudzis valsts iedzīvotāju skaits. Ne visiem ir viegli atrast darbu, un, pēc neoficiālas informācijas, apmēram miljons tadžiku dzīvo un strādā Krievijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”