ZZ.lv ARHĪVS

Zemgaliešiem ir svarīgs darba auto

2008. gada 6. augusts 12:32

795
Zemgaliešiem ir svarīgs darba auto

Zemgalē 60,1% iedzīvotāju jaunas darba vietas izvēlē viens no svarīgākajiem kritērijiem tūlīt pēc algas apmēra ir iespēja izmantot darba auto privātajām vajadzībām, liecina «GE Money Bank» veiktais pētījums.

Savukārt 57% vidzemnieku, ja potenciālais darba devējs sniedz iespēju izmantot darba auto privātajām vajadzībām, tas vēl nav iemesls, lai attiecīgo piedāvājumu pieņemtu. Tajā pat laikā Vācijā šis kritērijs ir svarīgs aptuveni divreiz mazākam iedzīvotāju skaitam - 27%. Arī Čehijā šādi domā tikai 29%, Ungārijā - 37%, bet Polijā un Rumānijā - nedaudz vairāk nekā 40% respondentu.Caurmērā Latvijā no darba devēja auto kā papildu bonusu sagaida 55% iedzīvotāju, vairāk vīrieši nekā sievietes, turklāt vērojama tendence - jo vecāks ir respondents, jo vairāk iespēja izmantot darba auto privātajām vajadzībām tiek uzskatīta par priekšrocību.Aptuveni puse - 51% - zemgaliešu nepiekristu apgalvojumam, ka Latvijā cilvēki apskauž tos, kuriem pieder labāka automašīna, tomēr 56,7% domā, ka sievietēm pievilcīgāki šķiet vīrieši ar dārgiem auto.Savukārt Pierīgā šiem apgalvojumiem piekristu vismazāk - tikai 38% domā, ka mūsu tautieši ir skaudīgi, un katrs otrais teiktu, ka sieviešu partnera izvēle ir atkarīga no tā īpašumā esošās automašīnas. No visiem Latvijas reģioniem visvairāk iepriekš minētajiem apgalvojumiem piekrīt latgalieši - attiecīgi 62,5% un 62,1%.No visām aptaujātajām valstīm visvairāk par šo apgalvojumu patiesumu nešaubās Čehijā - 76% domā, ka viņu tautieši mēdz būt skaudīgi, bet 63% šķiet, ka čehu sievietes dod priekšroku tiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kuri ir dārgu spēkratu īpašnieki.Pētījumā arī noskaidrots, ka 63,3% Zemgales auto īpašnieku uzskata, ka automašīna tāpat kā apģērbs raksturo cilvēku, līdzīgi domā arī 53% rumāņu. Kamēr Čehijā un Vācijā šim apgalvojumiem piekrīt vien 35% un 37% aptaujāto.Pētījums veikts sešās Eiropas valstīs - Vācijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā. Tā ietvaros katrā valstī aptaujāti vairāk nekā 600 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem.