ZZ.lv ARHĪVS

Svētbirzē atklāj memoriālu

Gaitis Grūtups

2008. gada 23. augusts 13:35

1657
Svētbirzē atklāj memoriālu

Ap divsimt jelgavnieku, pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis, sestdien pulcējās Svētbirzē, kur tika atklāts piemiņas memoriāls «Ciešanu ceļš», kas sastāv no akmens plāksnēm, kurās iegravēti to 688 zināmo komunistiskā genocīda upuru vārdi, kuri dzīvojuši Jelgavas apriņķī, bet miruši izsūtījumā, cietumos un lēģeros.

«Esmu gandarīta, ka šeit atradu savu tuvinieku vārdus - brālēnu Verneru Grūbi, tanti Lību Grūbi un brālēna mazo dēliņu Ivaru, kurš, būdams dažus mēnešus vecs zīdainis, mira izsūtīto vilcienā,» stāstīja jelgavniece Biruta Jansone.Būdama maza meitene, viņa bijusi brālēna kāzās Bērzes baznīcā, bet Verners 1914.gada 14.jūnijā ārstējies Jelgavas slimnīcā un tādā veidā mājās nav arestēts. Taču uz izsūtīto vilcienu viņš atnācis pats, jo gribējis būt kopā ar ģimeni.Līdzīgi par sava tēva vārda atrašanu monumentā ir gandarīts tautsaimnieks Jānis Blūms no Saldus rajona, kura tēvs, kalpakietis Paulis Blūms 1940.gadā dzīvoja Bramberģē un tika arestēts 11.novembrī.Savukārt jelgavniece Liliana Štauere konstatēja, ka viņas vīra tēvs Alberts Ķuzis, kurš bijis mācītājs, dzīvojis Vilces pagastā un miris Noriļskā, monumenta upuru sarakstā tomēr nav. Arī staburadzieši Maija Skusta un Valdis Kleins, kuri centās noskaidrot pēc iespējas vairāk upuru vārdu, atzina, ka pilnīgi visus upurus apzināt nav iespējams.Uz monumenta atklāšanu bija ieradies bīskaps Antons Justs, mācītājs Tālis Rēdmanis, pilsētas galva Andris Rāviņš, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Viņš sacīja, ka Svētbirzes memoriāls ir viena no pamatīgākajām Latvijā esošajām komunistisko represiju upuriem veltītajām piemiņas vietām. Pavisam valstī tādu ir vairāk nekā trīssimt.Memoriāla autors ir mākslinieks Georgs Svikulis, savukārt arhitekts - Andrejs Lomakins.