Divās sezonās – divas debijas

2008. gada 27. augusts 06:41

733

Kopš aizvadītās sestdienas, kad Norvēģijas pilsētā Drammenē noslēdzās Eiropas kausa izcīņas un Skandināvijas atklātā čempionāta pēdējie posmi F-2 ātrumlaivu klasē, jelgavnieks Uģis Gross («Kalnciems Racing Team») izcīnīto trofeju krājumus papildinājis ar godalgām par izcīnīto trešo vietu Eiropas čempionāta pēdējā posmā un kopvērtējumā. Vēl daži mēneši atlikuši līdz Skandināvijas atklātā čempionāta labāko apbalvošanai, kur būs jākāpj uz goda pjedestāla otrā pakāpiena.

Skandināvijas čempionātā, kur pagājušajā gadā tika izcīnīta galvenā trofeja «Mercury Grand Prix», arī šogad varēja cīnīties par čempiona titulu, ja ne tehniskās ķibeles Somijā, kur burtiski «motors sašķīda gabalos». Savukārt pakāpties augstāk Eiropas čempionāta kopvērtējumā neļāva laivas dzinēja ķibele Alūksnē pagājušajā mēnesī.Toties Latvijas čempionātā otrā vieta nodrošināta, lai arī kārtējā posmā sestdien Jūrmalā starts izpaliks, jo laiva savlaicīgi jāsūta uz Saūda Arābiju, kur oktobrī gaidāms kārtējais Pasaules čempionāta posms. Savukārt pie šāgada nogales iecerēm jāpieskaita sacensības F-1 klasē, šoreiz - pie ūdensformulas stūres pašreizējā pasaules čempiona soma Sāmi Selio komandā.Pa debijai sezonāJa pagājušā gada izskaņā tika piedzīvota spoža debija F-1, tad šogad kā vēl neapgūta jomā jāmin iespējamais starts Ēģiptē gaidāmajā «Endurance» Pasaules čempionāta posmā novembrī. Kā iepriekš ziņots, jūlija vidū Francijas - Polijas komandas «Slepsk» sastāvā Uģis debitēja astoņu stundu izdzīvošanas braucienā, kad nācās vadīt poļu entuziasta pašrocīgi gatavotu laivu, kas izmantoto materiālu dēļ svēra 160 kilogramus virs normas . Līdz nākamajām sacensībām poļu kolēģis solījies uzbūvēt citu braucamo.«Tas ir interesanti, kad ir jābrauc astoņas stundas, notiek cīņa par izdzīvošanu, un tas nav tā, kā ierasts, kad trasē notiek «izlādēšanās» 20 minūtēs,» vērtē sportists.Apspriesta arī iespēja «Kalnciems Racing Team» ietvaros vai sadarbībā ar kādu citu komandu startēt nākamgad Ruānā paredzētajā 24 stundu izdzīvošanas braucienā. Papildu ekstrēma «piparus» pieber fakts, ka šādās sacensībās parasti startē 50 - 60 laivas, bet līdz finišam tiek aptuveni puse.Spilgtākie akcentiNu jau gandrīz aizvadīto sezonu U.Gross raksturo kā interesantu un smagu. Atmiņā visspilgtāk palicis gadījums ar motora «izjukšanu» Alūksnē. «Trīs sezonu laikā nebija nobeidzies neviens dzinējs, te pēkšņi īsā laikā no ierindas izgāja divi labākie motori, un līdz ar to tika zaudētas pirmās vietas kā Eiropā, tā arī Skandināvijā. Tas ir maziņš sarūgtinājums,» teic ātrumlaivu pilots. «Taču jāsaprot, ka tāda ir tehnika - līdz tam bija nobraukts krietni virs desmit sacīkstēm, un tādā režīmā nav viegli ne pašam, ne arī tehnikai. Vismaz, ja nolemšu par sportista gaitu turpināšanu, būs stimuls cīnīties un atgūt zaudēto, nevis visu laiku atrasties tronī un justies nepārspējamam. Spēku samēru redzam sacīkstēs, un kā tehnika iztur, tā arī ir.»Uģis pieļauj, ka notikušais varbūt ir likumsakarība, kas mudina salikt pa plauktiņiem sacensību seriālus un izdomāt, kur piedalīties, kur nē. «Nav jau nozīmes izvirzīt nez kādus skaļus mērķus, ja tos nav iespējams piepildīt. Šobrīd esmu pasaulē 4.vietā, Eiropas čempionāts ir noslēdzies ar trešo vietu, un arī Skandināvijas posmi ir devuši ļoti daudz. Ir ieguldīti milzīgi resursi, taču, ja ir izdevies pierādīt, ka abos mērogos esmu viens no vadošajiem ūdens motosportistiem, tas atsver visu smago darbu un ieguldījumu.»«Par to domāju katru gadu...»Īsi pirms Pasaules čempionāta posma izskanēja ziņas, ka šī varētu būt Uģa pēdējā sezona aktīvajā sportā.«Tāda doma jau ir katru gadu,» nosmej sportists. «Taču vienmēr atrodas kāds labs cilvēks, kas ir gatavs atbalstīt un mudina turpināt braukt. Reāli varētu mierīgi mest mieru, sasniegts ir ļoti daudz, jādod ceļš jaunajiem, lai cīnās. No otras puses - tehnika ir sapirkta, un, ja tā stāv mājās, garāžā, tai zūd vērtība. Savukārt, ja tā tiek likta lietā tādā līmenī, kā tagad, tad tā ir pietiekoši laba reklāma šai tehnikai... Varianti ir dažādi, un tad jau redzēs, kā viss iegrozīsies.»Sportists atzīst, ka jūtas morāli diezgan izlādējies, un īsti nemaz negribētos turpināt startēt ar tādu slodzi, kā līdz šim, pieļaujot, ka varētu izvēlēties tikai dažus atsevišķus čempionātus, kuros startēt. Piemēram, ir projekts, ka nākamgad Pasaules čempionātā varētu būt astoņi posmi, no kuriem tikai divi notiktu Eiropā. Ja nolemtu startēt, arī fiziski neatliktu laika piedalīties citās sacensībās.Tajā pat laikā jauniešu - ūdens motosportistu mūsu valstī ir diezgan daudz. J-250 klasē startē 13 - 14 laivas katrā posmā, kas ir ļoti labs rādītājs, un arī S-550 klasē piedalās aptuveni tikpat.«Šajā ziņā esam pārspējuši visas Eiropas valstis,» konstatē sportists, piebilstot, ka uz Eiropas čempionātu no Latvijas dosies kādi pieci sportisti. «Citām valstīm tiks spēcīgu komandu sastāvu nav. Ja mūsu valstī vēl ir pietiekoši daudz jaunu cilvēku, kam ūdens motosports patīk un kas šajā jomā aizrautīgi darbojas, tad, piemēram, Polijā pie vadības ir ilggadīgi cilvēki, kas vairs nav tik aktīvi. Bet tas ietekmē virzību.»Kad tiesneši augstāk par visuNekā patīkama nav, ja arābu pusē savējais izpelnās tiesnešu labvēlību tikai savas izcelsmes dēļ. Taču zināmas paralēles var vilkt ar notikumu Rīgā, kad starptautiska tiesnešu kolēģija izrādījās pretimnākoša konkurentam, un tas arī izšķīra, kurš konkrētā disciplīnā - ātrumsacīkstē - kāps uz pjedestāla augstākā pakāpiena.«Jā, tā situācija sanāca muļķīga, attiecīgajai komandai piesprieda naudassodu, taču rezultātu atstāja. Sanāca mazliet nesmuki,» secina Uģis, retoriski jautājot - galu galā, priekš kam tad sportojam? Ja nav tajā visā godīguma, tad zūd jebkāda jēga.

ZZ.lv ARHĪVS

Divās sezonās – divas debijas

Kategorijas