Prognozē maizes ražotāju bankrotus
Maizes ražotāju bankroti varētu turpināties, jo vēl ir vairākas mazas ceptuves, kas var pārtraukt ražošanu, laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis Latvijas maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis.
"Izmaksas arvien pieaug, bet maiznieki produkcijas cenas nevar celt ierobežotās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Nākotnē var būt tā, ka paliks vēl par kādu maiznieku mazāk," pieļauj Circenis, neatklājot, kuriem uzņēmumiem šobrīd ir problēmas.Maiznieku profesionālās asociācijas vadītājs neslēpj, ka viena no problēmām ir zemā cena, ar ko ražotāji startējuši dažādos iepirkumu konkursos. Tā bijis gan "Valmieras maiznieka", gan arī "JLM Grupas" gadījumā, kad nepamatoti zemās cenas dēļ kompānijas nonākušas finansiālās grūtībās.Patlaban neviens no maizniekiem nevar lepoties ar strauju tirgus izaugsmi, jo maizes patēriņš samazinās. Kā liecina LMB dati, pērn vidēji viens iedzīvotājs patērēja ap 50 kilogramiem maizes, kas ir mazāk nekā 2005.gadā, kad patēriņš bija ap 55 kilogramiem, savukārt pagājušā gadsimta 90.gados - ap 90 kilogramiem gadā.LMB speciāliste Gaida Bergmane norāda, ka nelielās reģionālās maizes ceptuves ietekmē arī jaunu lielveikalu atvēršana, kur tiek tirgota galvenokārt lielo maizes ceptuvju produkcija, bet nelielās ar savu nelielo apjomu netiek ielaistas tirdzniecības tīklos.Tirgus līdera AS "Hanzas maiznīcas" mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners laikrakstam gan sacīja, ka pēc iepriekšējo gadu samazinājuma šogad Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maizes tirgū vērojamas pozitīvas tendences, jo ražošanas apjomi auguši par 4%, savukārt "Hanzas maiznīcas" apjomus audzējušas vēl nedaudz straujāk."Pagaidām uz notiekošo tirgū skatāmies ar optimistisku piesardzību, jo nevar zināt, kas gaidāms gada otrajā pusē. Tomēr domāju, ka saruks ātrās ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumu apjoms, cilvēki arvien vairāk sāks gatavot mājās, līdz ar to maizes patēriņš varētu pieaugt," pieļauj Vegners.Savukārt SIA "Fazer maiznīcas" rīkotājdirektors Ivars Skrebelis norāda, ka, kopumā vērtējot, situācija maizes ražošanas nozarē šobrīd nav optimistiska."Turpinās tirgus sakārtošanās process, jo nozarei, lai attīstītos, jābūt rentablai. Līdz šim nozare nav spējusi attīstīties, jo nosacījumi izaugsmei nav bijuši labvēlīgi - konkurence maizes tirgū, inflācijas ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju, resursu un izejvielu cenu kāpums, darba algu pieaugums un neatrisinātas problēmas ar atgriezto produkciju ir liels slogs," norāda Skrebelis.Kā ziņots, ražošanu pārtraukušas vairākas senākās maizes ceptuves - Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika Rīgā, Jēkabpils maizes kombināts Jēkabpilī, kā arī "Zelta kliņģeris" Kuldīgas rajona Vārmē, "JLM Grupa" Liepājā un Jelgavā, savukārt vēl citi mēģina pārorientēt ražošanu, lai varētu izdzīvot.Patlaban Latvijas maiznieku biedrībā apvienojušies 29 ražotāji, bet vēl tirgū darbojas ap desmit maizes cepšanas uzņēmumu, kas nav biedrībā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”