Zīmes «Latvāņi» liks noņemt

2008. gada 8. septembris 17:39

1979

Pērn par valsts ceļu kopšanu un uzturēšanu konkursā uzvarējusi valsts akciju sabiedrība «Latvijas autoceļu uzturētājs». Vienā no punktiem iepirkuma izsludinātāja akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» uzturēšanas uzņēmumam bija noteikusi - kad biezāk ar latvāņiem noaugušās grāvmalas nopļauj, uz vairākām dienām šajās vietās jāizliek zīmes, brīdinot par indīgo augu.

Tādējādi iecerēts mazināt smago apdedzināšanās gadījumu skaitu, jo pēc nopļaušanas latvāņi vēl vairākas dienas turpina sulot, savukārt šoferi nereti mēdz piestāt ceļmalās.Pašvaldība nezinaKā «Ziņām» teic Vilces pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Verenieks, viņš pašvaldības teritorijā tādu norādi ievērojis vienā vietā - ceļmalā virzienā uz Blankenfeldes muižu aiz Kalnrožu veikala. Tur gan latvāņi esot diezgan izplatīti - aizauguši kādi 2000 kvadrātmetru. «Kad ieraudzījām zīmi, bijām pārsteigti,» J.Verenieks ir neziņā, kādēļ norāde izgatavota tieši tāda, kā ceļa zīmes, kas informē par apdzīvotas vietas sākumu.Augu aizsargi sāk cīņuValsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks Uvis Jaunzemis atklāj, ka zīmju likšana nav saskaņota ar augu aizsargiem. Viņš, atzinīgi vērtējot šo brīdināšanas ideju, tomēr ir izbrīnīts, kādēļ norādes veidotas pēc ES standartiem un neatšķiras no ceļa zīmēm. Viņš arī piebilda, ka to izgatavošana nav izmaksājusi lēti. «Mūsu dienests tikai uzskaita latvāņus,» bilst U.Jaunzemis.Pašlaik zināms, ka Zemgalē latvāņi jau aizņem vairākus simtus hektāru, lielākoties tie savairojušies pie pamestām fermām, ap izgāztuvēm, meža ielokos. Mūsu pusē gan latvāņu audžu ir mazāk, jo vietās, kur notiek intensīva zemkopība, indīgais augs neizplatās. Augu aizsargi arī sākuši informēt iedzīvotājus par pienākumu savā īpašumā nīdēt latvāņus. Ja kāds to apzināti nedarīs, ieplānotas pat sankcijas. Ideja kā - «svaigi krāsots!» «Latvijas valsts ceļu» Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes Uzturēšanas kontroles daļas vadītājs Jānis Kastanovskis atzīst, ka ceļu uzturētājiem tiešām bijis pienākums brīdināt iedzīvotājus, ka latvāņi nesen nopļauti. «Šo zīmju ideja bija gluži tāda pati kā uzrakstam «svaigi krāsots!»,» atklāj J.Kastanovskis. Viņš tikai ir neziņā, kādēļ «Latvijas autoceļu uzturētājs» izvēlējies norādes veidot pārprotamas. «Ja kāds ielec svaigā pļāvumā, var smagi apdedzināties, tādēļ bija tāda prasība,» viņš teic, ka zīmes varēja veidot kaut no finiera, jo galvenais ir brīdināt. Tādas esot izvietotas tikai Jelgavas rajonā.Daļas vadītājs arī uzsvēra, ka latvāņu norādēm ceļmalā jāatrodas tikai dažas dienas, kamēr sula griezuma vietās apžūst. Pēc tam tās jāaizvāc. «Uzņēmumam dots uzdevums zīmes noņemt,» tā J.Kastanovskis. Runājot par šo norāžu dārdzību, viņš teic, ka tas ir uzturēšanas dienesta ziņā - konkursa kārtībā viņi apņēmušies uzturēt ceļus par konkrētiem līdzekļiem. Galvenais, lai visi pienākumi paveikti, bet darbu izmaksas ir uzņēmuma atbildība. Taču reklāmu zīmes nedrīkst būt tādas pašas kā ceļa norādes, jo tādējādi iedzīvotāji var tikt maldināti. J.Kastanovskis sola, ka šie brīdinājuma uzraksti tādā formā vairs neparādīsies.

ZZ.lv ARHĪVS

Zīmes «Latvāņi» liks noņemt

Kategorijas