Iznāk Eduarda Aivara septītā dzejas grāmata
Pirmdienas vakarā dzejai izcili piedienīgā vietā - Jāņa Akuratera muzejā Ojāra Vācieša ielā dzejnieks Eduards Aivars, kurš jau trešo gadu desmitu pazīstams arī kā Jelgavas iedzīvotājs Aivars Eipurs, iepazīstināja ar savu nule klajā nākušo dzejas grāmatu «Sāras mīlestība».
«Tu traks esi, vai - tas taču ir romāna nosaukums!» - pats dzejnieks atzinās, ka uzraksts uz jaunās grāmatas vāka radījis izbrīnu ne vienā vien ar literatūru saistītā cilvēkā. Neieslīgstot dziļākās diskusijās par nosaukuma izcelsmi, E.Aivars pieļāva, ka pēc būtības jauno darbu arī varētu uzskatīt par mazu miniromānu dzejā, jo «Sāras mīlestība» ir 49 dzejoļu cikls, bet «tagad par romāniem mēdz dēvēt daudz ko, kas garāks par pārdesmit lappusēm».Proza gan uzrakstītais noteikti neesot, bet autors atzinās, ka piekasīgāki dzejas kritiķi varētu pārmest ko citu - ka vienā krājumā faktiski apvienoti divi, jo «Sāras mīlestībai» grāmatā seko «Tante Saule un citi dzejoļi», ko var uzskatīt par patstāvīgu darbu.Grāmatas atvēršanas svētkos E.Aivars bija ieradies ar domubiedriem un atbalstītājiem, kam tūlīt pēc izdevniecības «Karogs» galvenās redaktores Ievas Kolmanes uzrunas pateicībā veltīja sava smalkā un elegantā tirāžā (300) iznākušā krājuma eksemplārus. Otro eksemplāru saņēma krājuma redaktors Jānis Elsbergs, trešo - māksliniece Ieva Rupenheite, kas pasākumu kuplināja ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī izjustiem dzejas lasījumiem. Tomēr laikam jau vispārliecinošāk savā dzejā spēj iejusties pats autors, ko E.Aivars savā «13 minūšu priekšnesumā» vakara viesiem arī pierādīja.Lai gan jaunas atklāsmes pa spēkam arī ieinteresētiem dzejas lasītājiem - to apliecināja mūzikas daudznozaru profesionālis Orests Silabriedis (šoreiz komponista lomā) un dziedātāja Ieva Parša, kuru jūtīgais muzikālais lasījums šķiet, nedaudz pārsteidza pat pašu dzejnieku. Viņiem tad arī tika ceturtais un piektais grāmatas eksemplārs.Mūsdienās dzejai gan vairs nav ne to tirāžu, ne varbūt arī dažubrīd samākslotās nozīmības, kas atmodas sākumā un, ko tur slēpt, padomju gados. Tomēr šķiet, ka pamazām atgūstas gan latviešu dzejnieki, gan dzejas cienītāji. Tāpēc īpašs prieks, ka jelgavnieku Eduardu Aivaru droši var ierindot nozīmīgāko (un arī novērtētāko) savas paaudzes latviešu dzejnieku vidū - atgādināsim, ka krājums «Es pagāju» 2002.gadā saņēma Dzejas dienu balvu, un pratīsim novērtēt «Sāras mīlestību», kas ir jau skaitā septītais.E.Aivaram izveidojusies laba sadarbība arī ar Jelgavas dzejnieku klubiņu «Pieskāriens», par ko varēsim pārliecināties 11.septembrī, kad pulksten 18 kultūras nama Mazajā zālē Jelgavā tiks atvērts almanahs «Zemgales vācelīte», bet jau no rīta dzejnieki (arī E.Aivars) viesosies Jelgavas skolās. Savukārt pulksten 15 gaidāms Dzejas dienu pasākums Raiņa parkā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”