ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Viktorija Ļubļinska no Daiņa Liepiņa vēlas piedzīt 165 000 latu

> LETA
Vietējās ziņas

2012. gada 21. septembris 13:15

1773
Viktorija Ļubļinska no Daiņa Liepiņa vēlas piedzīt 165 000 latu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šonedēļ bija plānots sākt tiesvedību «Jelgavas autobusu parka» (JAP) komercdirektores un SIA «Intransserviss» līdzīpašnieces Viktorijas Ļubļinskas un Pāvela Kozlova prasībā pret citu uzņēmuma līdzīpašnieku Daini Liepiņu par 165 000 latu piedziņu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aģentūru LETA informēja, ka 19.septembrī bija plānots skatīt šādu prasību, taču tiesa šo lietu nesāka skatīt pēc būtības un nolēma to nosūtīt pēc piekritības Jelgavas tiesai. Kā iemesls lietas pārsūtīšanai tika minētas arī nepilnības adresēs, jo pieteikumā atbildētājam tika norādīta neapsaimniekotu tehnisku telpu adrese Rīgā, lai gan Liepiņš deklarēts Ozolnieku novadā.Biroja «BDO Zelmenis un Liberte» advokāts Valdis Bergs aģentūru LETA informēja, ka prasības iesniedzēji - Ļubļinska un Kozlovs - iesniedza prasību par zaudējumu atlīdzināšanu 165 000 latu apjomā, ko Liepiņš esot radījis, nepildot savus pienākumus SIA «Intranserviss» kapitāldaļu atgriešanā. Šīs kapitāldaļas kalpoja kā ķīla (nodrošinājums) aizdevumam Liepiņam, kas pēc aizdevuma atgūšanas Liepiņam bija jāatdod.Kā ziņots, SIA «Intransserviss» līdzīpašnieks un Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš noraida šādus apstākļus principā. Viņš šo prasību saista ar vairākām citām, ar kurām advokātu birojs «BDO Zelmenis un Liberte» pret viņu īstenojot kampaņu, apsūdzot reiderismā, pēc tam, kad viņš publiskojis iespējamo pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanas shēmu, kurā pašvaldības dotētais JAP, kura komercdirektore ir Ļubļinska, noslēdzis servisa līgumus ar SIA «Intransserviss», kura līdzīpašniece arī ir Ļubļinska.«Šajā kampaņā, kurā netika uzrādīts kaut viens dokuments vai minēts fakts, es tiku dēvēts par tā saucamo reideri, jo, lūk, vēlos piesavināties man it kā nepiederošus īpašumus, lai gan ar šīs kampaņas palīdzību tika darīts tieši pretējais - man grib atņemt man likumīgi piederošās SIA «Intransserviss» daļas,» pauda Liepiņš.Uzņēmējs uzskata, ka šajā kampaņā tika apzināti melots, piemēram, ka Liepiņš esot apsolījis atdot visus sev piederošās (50%) uzņēmuma kapitāldaļas līdz 2008.gadam par 9000 latu, lai gan kapitāldaļu bilances vērtība ir ap 80 000 latu, bet tirgus vērtība ap 700 000 latu.Liepiņš atgādina, ka 2011.gada janvārī, sākumā pārkāpjot normatīvu prasības, tika izveidota mājaslapa ar viņa vārdu www.dainisliepins.lv, bet vēlāk, novēršot likumpārkāpumu, tā tika pārdēvēta kā reiders.lv. Līdztekus nomelnošanas kampaņai medijos un internetā tika sāktas vairākas tiesvedības.«Es uzskatu, ka patiesībā advokātu birojs «BDO Zelmenis un Liberte» ir pierunājis pret mani noskaņoto Ļubļinsku nerimties bezjēdzīgās tiesvedībās, jo advokāti par to turpina saņemt ievērojamas naudas summas, ko Ļubļinska un Kozlovs viņiem atvēl no uzņēmuma līdzekļiem, un savā ziņā netiešā veidā, caur «Jelgavas autobusu parkam» sniegtajiem pakalpojumiem, no Jelgavas pilsētas pašvaldības,» iepriekš pauda Liepiņš.Par jauno tiesvedību viņš uzsvēra, ka, ignorējot deklarēto adresi un izmantojot neapdzīvojama īpašuma adresi, advokātu birojs «BDO Zelmenis un Liberte», ierosinot kārtējo tiesvedību, centies manipulēt ar tiesu. Par tiesvedības būtību uzņēmējs pastāstīja, ka pagaidām pat īsti nezinot, par ko tā ir, tikai esot informēts, ka tā saistīta ar 165 000 latu piedziņu.Pēc Liepiņa teiktā, «BDO Zelmenis un Liberte» Ļubļinskas un Kozlova interesēs rosinājuši tiesvedību par 165 000 latu piedziņu un tiesai norādījuši Liepiņa īpašuma adresi Rīgā, kas realitātē ir tehnisks objekts, kurš nav apdzīvojams, šai adresei nav pastkastes un tiesas sūtītās pavēstes un dokumenti mētājušies ēkas gaiteņos, kurā atrodas īpašums.Pavēstes un materiāli saistībā ar iesniegto prasību esot sūtīti it kā uz Liepiņa adresi Rīgā, kur viņam pieder ēkas bēniņu telpa, kas kādreiz bijusi mākslinieku darbnīca un nav apdzīvojama. Mājas iedzīvotāji, kurā Liepiņam pieder īpašums, bija atraduši mētājamies tiesvedības dokumentus un informējuši tiesu, ka dokumentus sūta uz neapdzīvotiem bēniņiem. Pēc tā Vidzemes tiesa nolēmusi neskatīt lietu un pārsūtīt pieteikumu Jelgavas tiesai, skaidroja Liepiņš.«Varam tikai minēt, kādi bija advokāta nolūki, bet notiekošā gaita man radīja aizdomas, ka advokāts apzināti centās iesniegt prasību tādos apstākļos, lai es neuzzinātu par tiesvedību un lietu varētu skatīt bez manis, taču paveicās, ka tiesa tika informēta par to, ka norādītajai adresei nav faktiska adresāta pasta un dokumentu saņemšanai,» pauda Liepiņš.Saistībā ar gatavoto tiesvedību prasītāju advokāts Bergs apstiprināja, ka arī šī prasība ir zināmā mērā radniecīga citām tiesvedībām, un norādīja, ka Liepiņš ar uzņēmuma kapitāldaļām esot centies veikt visādas mahinācijas, mēģinot pārņemt kontroli pār uzņēmumu.«BDO Zelmenis un Liberte» advokāts aģentūrai LETA pastāstīja, ka kopumā pret Liepiņu sāktas četras tiesvedības Jelgavas tiesā, un šī būtu jau piektā.Bergs pauda, ka vēl neesot saņēmis tiesas lēmumu, tāpēc izvērtēšot turpmāko rīcību, taču viņš neizslēdz iespēju, ka pārsūdzētu arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par lietas piekritības maiņu, jo viņš apzināti vēlējies lietas skatīšanu Rīgā.Advokāts nenoliedza, ka viņam zināma Liepiņa deklarētā dzīvesvieta Ozolnieku novadā, kas nosaka piekritību Jelgavas tiesai, taču viņš vēlējies izmantot likumā paredzētās tiesības ierosināt lietu pēc īpašuma adreses, nevis pēc dzīvesvietas adreses.Bergs noliedza, ka būtu apzināti centies atstāt atbildētāju neziņā. «Mēs konstatējām, ka Liepiņam Rīgā ir īpašums, un iesniedzām prasību pēc īpašuma piekritības. Mēs nezinājām, ka šis īpašums ir darbnīcu telpa bez pasta adreses, un nevarējām to zināt, jo vadījāmies pēc fakta, ka ir šāds īpašums,» skaidroja Bergs.Vēlēšanos jauno lietvedību novirzīt Rīgas tiesā advokāts skaidroja ar bažām par tiesvedības ieilgšanu Jelgavas tiesā. «Tā kā jau turpinās četras tiesvedības Jelgavā, mums radās bažas, ka Jelgavas tiesa varētu mēģināt apvienot visas lietas, kas paildzinātu kopējo tiesvedību. Mēs šādu apvienošanu nelūgtu, bet to varētu lūgt Liepiņš. Kā zinām, tiesvedības Latvijā jau tā ir ilgstošas, tāpēc ar jaunu tiesvedību nevēlējāmies kopējo procesu paildzināt,» skaidroja Bergs.

Kategorijas

Kategorijas