ZZ.lv ARHĪVS

Valsts un pašvaldības apmaksā pusdienas

2008. gada 10. septembris 06:43

3250
Valsts un pašvaldības apmaksā pusdienas

Pirmklasnieku ēdināšanai valdība atvēl 80 santīmus dienā. Pārējo izmaksu daļu sedz pašvaldība - Jelgavā tie ir 40 santīmi, laukos - parasti mazāk. Pilsētā siltās pusdienas nodrošinātas 671 pirmklasniekam, rajonā - 342.

«Protams, gribētos, lai vismaz šo pusdienu finansējumu turpmāk dabūtu visi sākumskolas skolēni, kā arī piecgadīgie un sešgadīgie «ābečnieki». Taču iesākums ir labs un, ja jau valsts dzīvo taupības režīmā, tad paldies par to pašu,» teic rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. Igauņi pabaro visusJelgavas 3.pamatskolā saimnieces strādā ļoti ātri un galdu klāj pēdējās minūtēs, lai uz šķīvjiem saliktais ēdiens būtu silts un garšīgs. Šajā 20 minūšu starpbrīdī ēdamzāle atvēlēta tikai pirmklasniekiem, lai bez liekas vecāko klašu audzēkņu drūzmēšanās varētu mierīgi paēst. Pirmdien 3.pamatskolas pirmklasnieku ēdienkartē bija griķi ar mērci, teftelis, svaigs tomāts, biezpiena krēms ar ķīseli un plūmes. Bērniem pusdienas garšo, un bija skaidrs, ka todien tukši vēderi skolas solā nerūks. Vien divi trīs piedāvāto pusdienu vietā pie galda mielojās ar līdzpaņemtajām maizītēm vai bulciņām.«Ir liels prieks, ka šogad mazie bērni pusdienas ēd daudz labāk nekā citus gadus. Šķīvji pēc maltītes lielākoties paliek tukši, un tas priecē. Vislabprātāk viņiem garšo cīsiņi, zupas, griķi. 3.pamatskolas skolēnus ēdinām jau 15 gadus un zinām, kas garšo, kas ir veselīgs,» stāsta ēdināšanas uzņēmuma «Akalone» pavāre Zenta Veide.1.klases skolotāja Dace Jubalte pārliecināta, ka valsts un pašvaldības piešķirtais finansējums pirmklasnieku ēdināšanai tiek lietderīgi izmantots. Skolas direktors Juris Skrupskis uzsver, ka bērnu ēšanas paradumi sakņojas ģimenē, un ne vienmēr mājās bērni ēd veselīgāko pārtiku. Tādēļ skolā gan klases stundā, gan sociālajās zinībās tiek runāts par uztura piramīdu, veselīgu pārtiku, kas atspoguļojas arī skolas ēdienkartē, piebilst J.Skrupskis: «Būtu tikai apsveicami, ja valdībai atrastos līdzekļi arī citu klašu bērnu ēdināšanai. Ir valstis, piemēram, Igaunija, kur jau vairākus gadus skolā bērniem ir bezmaksas pusdienas».Līdzīgās domās ir Aiga Cimdare, kuras ģimenē skolas pusdienām mēnesī tiek tērēts ap sešdesmit latiem (bērni mācās 2. un 6.klasē).«Es būtu ļoti priecīga, ja valsts apmaksātu pusdienas visiem pamatskolēniem, jo vēderiņi visiem prasa ēst. Mani bērni labprāt ēd skolas pusdienas. Tas būtu liels ieguvums mums, vairāk līdzekļu atliktu viņu izglītošanai ārpus skolas, kas arī ir ļoti svarīgi bērna attīstībā un izaugsmē,» uzskata A.Cimdare.Brīvpusdienas - trešdaļai skolasGlūdas pamatskolā pagasta apmaksātas brīvpusdienas šogad saņem 31 skolēns jeb apmēram trešdaļa no visu klašu audzēkņiem. Taču, kā atzīst šīs skolas skolotāja Inese Vosele, arī starp tiem skolēniem, kuru vecāki strādā un kuriem brīvpusdienas nepienākas, ir diezgan daudz tādu bērnu, kuri skolā nav īsti paēduši.«Pusdienas pie mums maksā latu, kas vecākiem ar minimālajām algām un vairākiem bērniem sanāk dārgi,» saka I.Vosele.Viņas audzināmajai pirmajai klasei daļēji valsts (par 80 santīmiem dienā) un daļēji pagasta (un par 20 santīmiem dienā) piešķirtajās brīvpusdienās ēstgriba ir laba. Kādas pusdienas katram sanāks nākamgad, tur skaidrības nav.Laukos atbalsts lielāksUz 1.septembri Kalnciema vidusskolā brīvpusdienu saņemšanai nebija pieteikts neviens. Pērn tās saņēma apmēram divdesmit skolēni.«Nezinu, kā to izskaidrot. Vai tiešām ir uzlabojušies dzīves apstākļi? Vai arī joprojām kāds gaida, ka kāds viņa vietā rakstīs iesniegumu brīvpusdienu saņemšanai?» spriež skolas direktore Ginta Avotiņa.Pirmklasnieku brīvpusdienas, ko līdzīgās daļās, kā Glūdas pagastā, šeit finansē valsts un Valgundes novads, vecākiem pienākušas nemanot. Proti, pašvaldība piecgadnieku un sešgadnieku pusdienas apmaksā jau vairākus gadus. Un tagad, kad bērns aiziet pirmajā klasē, turpinās tas pats. Vai šim nolūkam nauda nāk no valsts vai pašvaldības, to jau ģimene nejūt. Valdības lēmumu visiem pirmklasniekiem piešķirt brīvpusdienas G.Avotiņa vērtē kā saprātīgu. Viņasprāt, tas ir cilvēcīgs, domājot par tām pašvaldībām, kurām ir mazāk iespēju palīdzēt savām skolām.